Gaisvadu infrastruktūras nākotne Rīgā: starp monopolu un sabiedrības interesēm

Gaisvadu infrastruktūras sakārtošana Rīgā jau ilgstoši ir bijusi viens no būtiskākajiem pilsētvides izaicinājumiem. Sabiedrībā valda vienprātība, ka nepieciešams uzlabot gan vizuālo ainavu, gan tehnisko drošību, taču domstarpības rodas brīdī, kad jāizvēlas ceļš, kā to panākt. Vieni uzstāj uz pilnīgu gaisvadu demontāžu un pārvietošanu pazemē, citi piedāvā sabalansētus, ekonomiski pamatotus risinājumus. Taču jautājums patiesībā ir ļoti skaidrs: vai Rīgas attīstības virzītājspēks būs viena valstij piederošā uzņēmuma komerciālās ambīcijas, vai sabiedrības kopējā interese par sakārtotu pilsētvidi un pieejamiem pakalpojumiem, ko nodrošina godīga konkurence starp vairākiem komersantiem?

Tet, kā viens no lielākajiem tirgus dalībniekiem, publiski pauž viedokli, ka vienīgais risinājums ir pilnīga gaisvadu demontāža un infrastruktūras pārvietošana pazemē – konkrēti, uz uzņēmuma īpašumā esošajām kabeļu kanalizācijām. Šī pieeja tiek pasniegta kā moderns risinājums, taču aiz tās slēpjas būtiski ierobežojumi: infrastruktūra nav pieejama visās teritorijās, izbūve ir sarežģīta vai pat neiespējama un izmaksas Rīgas vēsturiskajā centrā pārsniedz 60 miljonus eiro.

Pretstatā tam, “Bite Latvija” kopā ar pieciem citiem nozares komersantiem piedāvā sabalansētu risinājumu – gaisvadu konsolidāciju. Tas nozīmē esošo kabeļu apvienošanu vienā trasē, demontējot liekos, dublējošos, pamestos un vizuāli traucējošos elementus, vienlaikus saglabājot pakalpojumu pieejamību. Šāda pieeja ne tikai četras reizes samazina izmaksas, bet arī ļauj saglabāt veselīgu konkurenci starp komersantiem, kas ir būtiski sabiedrības interesēm.

Pilotprojekts kā ilgtspējīgs risinājums Rīgas pilsētvides sakārtošanai

Lai risinātu gadiem ieilgušo gaisvadu problēmu un demonstrētu iespējamo risinājumu Rīgas pilsētvides sakārtošanā, “Bite Latvija” kopā ar citiem komersantiem Pļavnieku apkaimē uzsāk pilotprojektu gaisvadu līniju konsolidēšanai vienotā gaisvadu risinājumā. Tas ir efektīvākais veids, kā vienlaikus uzlabot pilsētvidi un nodrošināt lietotāju vajadzības ilgtspējīgā un tehniski drošā veidā.

Pilotprojekts demonstrēs reālu risinājumu gadiem neatrisinātai problēmai – lai arī jaunu gaisvadu izbūve Rīgas vēsturiskajā centrā ir liegta jau vairāk nekā 15 gadus, būtisks progress nav panākts. Elektronisko sakaru komersanti, tostarp “Bite Latvija”, saskaras ar situāciju, kur pārvietošana pazemes infrastruktūrā bieži vien nav iespējama – tehnisku ierobežojumu, neiespējas saņemt dzīvokļu īpašnieku saskaņojumus, izbūves sarežģītības vai nesamērīgu izmaksu dēļ.

Pilotprojekts tiek īstenots Rudens ielā 2, 4, 6 un Ilūkstes ielā 12, kur vairāku komersantu esošās kabeļu līnijas tiks apvienotas vienā kabelī, aizstājot līdzšinējos kabeļu mudžekļus uz ēku jumtiem. Tas ļaus veidot vizuāli sakoptāku pilsētvidi, piedāvājot tehniski drošu un ēkām saudzīgu risinājumu par ievērojami mazākām izmaksām salīdzinājumā ar pilnīgu infrastruktūras pārbūvi. Vienlaikus tiks nodrošināta sakaru pakalpojumu nepārtrauktība visā ieviešanas procesā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) un Konkurences padome konceptuāli atbalsta pilotprojektu kā alternatīvu risinājumu situācijās, kur pazemes kabeļu izbūve nav objektīvi iespējama vai ir nesamērīgi dārga. Regulatori uzsver, ka šis risinājums aizsargā lietotāju intereses, veicina konkurenci, samazina ekspluatācijas izmaksas un atbilst ES “Digitālās desmitgades” mērķiem.

Tet monopola ambīcijas aiz pilsētvides saukļiem

Tet stratēģija, kas tiek pasniegta kā rūpes par pilsētvides sakārtošanu, patiesībā kalpo uzņēmuma komerciālajām interesēm – nostiprināt savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot konkurenci praktiski neiespējamu. Aiz saukļiem par vizuālo tīrību un tehnisko kārtību slēpjas vēlme piespiest citus operatorus no jauna ienākt tirgū – demontēt esošo tīklu un izbūvēt jaunu, pie tam izmantojot Tet piederošo kanalizācijas infrastruktūru, par kuru tiek piemērotas nesamērīgi augstas nomas maksas –  trīspadsmit reizes augstākas kā Viļņā, salīdzinot uz 100m trases piemēra. Šāda pieeja ne tikai sadārdzina pakalpojumus gala lietotājiem, bet arī ierobežo izvēles iespējas, jo alternatīvie komersanti tiek izstumti no tirgus. Tet piedāvātais risinājums faktiski veicina infrastruktūras monopolu, kurā viens uzņēmums kontrolē piekļuvi sakaru infrastruktūrai, diktē cenas un nosaka spēles noteikumus, ignorējot sabiedrības vajadzības pēc pieejamiem, kvalitatīviem un konkurences balstītiem pakalpojumiem.

Nepieciešamība pielāgot regulējumu reālajai situācijai

Gala lietotāji ir tie, kas visvairāk ciestu no Tet piedāvātās vienpusējās pieejas. SKDS aptauja rāda, ka 58 % rīdzinieku nav gatavi maksāt vairāk par internetu, ja kabeļi tiktu pārvietoti pazemē, un 94 % nebūtu gatavi maksāt 50–70 eiro mēnesī par optisko internetu. Šie dati skaidri apliecina, ka sabiedrība neatbalsta Tet piedāvāto risinājumu, kas būtu izdevīgs tikai vienam tirgus dalībniekam.

Esošais regulējums jau ilgstoši nav atbildis reālajai situācijai – tas ne vien liedz izbūvēt jaunus gaisvadus, bet arī kavē vēsturiski likumīgi ierīkotas infrastruktūras konsolidāciju un rekonstrukciju. Šī neatbilstība ir būtiski bremzējusi pilsētvides sakārtošanu un faktiski veicinājusi konkurences ierobežošanu Rīgā. Plānotais pilotprojekts kalpos kā pierādījums tam, ka gaisvadu konsolidācija ir tehniski drošs un ekonomiski pamatots risinājums, kas ļauj sakārtot infrastruktūru, nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu pieejamību un vienlaikus uzlabot pilsētas vizuālo tēlu.

Lai pilotprojekts kļūtu par ilgtermiņa risinājumu, nepieciešama politiska vienošanās par normatīvā regulējuma pilnveidi. Ekonomikas ministrijas rosinātās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 501 ir būtisks solis ceļā uz gaisvadu problemātikas sakārtošanu nacionālā līmenī. Tās ļautu gaisvadu konsolidēšanu ieviest ne vien atsevišķu projektu ietvaros, bet kā likumīgu un nacionālajā līmenī ilgtspējīgu infrastruktūras attīstības modeli.