Pētījums: pieaug IKT risinājumu loma Latvijas uzņēmumu attīstībā

Šodien, 25. septembrī, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” un Latvijas IT klasteris / Eiropas Digitālās inovācijas centrs prezentēja Latvijas uzņēmējdarbības vides pētījumus, kuros atklājies, ka uzņēmumu vadītāji arvien vairāk apzinās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu nozīmi biznesa attīstībā un konkurētspējā. Pētījumu centra SKDS un “Bite Latvija” veiktā pētījuma dati liecina, ka 38 % uzņēmumu Latvijā IKT risinājumu lomu uzņēmumā vērtē kā nozīmīgu. Tikmēr Latvijas IT klastera / Eiropas Digitālās inovācijas centra digitālā brieduma testa rezultātos redzams, ka uzņēmumu digitālā brieduma līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju, sasniedzot 43 %. Kā diskusijas laikā atzīmēja eksperti, lai arī uzņēmumi tiecas digitalizēties, tiem trūkst zināšanu par pieejamajiem atbalsta mehānismiem finanšu piesaistē un nepieciešamajiem IKT risinājumiem, jo iespējas nemitīgi attīstās.

Pasākumā tika prezentēti divi jauni uzņēmējdarbības vides pētījumi – “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums, kurā piedalījās 750 uzņēmumu vadītāji Latvijā, atklājot, kā tehnoloģiju attīstība un kiberrisku pārvaldība ietekmē uzņēmējdarbību Latvijā, kā arī Latvijas IT klastera / Eiropas Digitālās inovācijas centra uzņēmumu digitālā brieduma testa rezultāti par uzņēmumu procesu digitalizāciju, kurā apkopotas vairāk nekā 3600 uzņēmumu atbildes.

38 % uzņēmumu vadītāju uzskata IKT risinājumu lomu par nozīmīgu, taču tikai 15 % vērtē sevi kā pārākus par konkurentiem IKT izmantošanā
“Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka samazinājies to uzņēmumu skaits, kas uzskata, ka IKT risinājumiem ir maza nozīme. Ja pērn tā uzskatīja 39 % aptaujāto, tad šogad tikai 26 % vadītāju to lomu vērtē kā ļoti mazu, drīzāk mazu vai nekādu. Vienlaikus 38 % uzņēmumu vadītāju uzskata IKT risinājumu lomu par ļoti vai drīzāk lielu uzņēmuma izaugsmes un attīstības kontekstā, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā pērn. Turklāt 27 % vadītāju IKT risinājumus vērtē kā vidēji nozīmīgus, kas arī ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā. 9% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Datos redzams, ka uzņēmumi kļūst kritiskāki par to, kā viņi izmanto IKT risinājumus salīdzinājumā ar konkurentiem. Proti, samazinājies to vadītāju skaits, kuri domā, ka viņu uzņēmums IKT risinājumu izmantošanā ir aptuveni tāds pats kā konkurenti — šobrīd tie ir 42 %, salīdzinot ar 54 % uzņēmumu vadītāju pērn. 25 % vadītāju uzskata, ka citi uzņēmumi ir ievērojami vai nedaudz labāki, kas ir 3 procentpunktu pieaugums, salīdzinot ar pērnā gada datiem. Tikmēr 15 % uzņēmumu vadītāju uzskata, ka viņu uzņēmums ir ievērojami vai nedaudz labāks IKT risinājumu izmantošanā nekā līdzīgi uzņēmumi Latvijā, kas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. 18% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

“Bite jau teju 20 gadus nodrošina mobilo sakaru pakalpojumus visā Latvijā, un pēdējos gados ir būtiski paplašinājusi savu pakalpojumu klāstu, iekļaujot arī integrētus IKT risinājumus. Lai labāk izprastu uzņēmumu vajadzības un izaicinājumus šajā jomā, sadarbībā ar SKDS veicam ikgadēju pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālo drošību un pārliecību. Šis pētījums sniedz vērtīgus datus, kas ļauj identificēt galvenās tendences, novērtēt esošos risinājumus un izstrādāt ieteikumus, lai veicinātu uzņēmumu digitālo attīstību un uzlabotu to konkurētspēju. Salīdzinot ar aizvadītā gada datiem, šī gada pētījums iezīmē pozitīvus signālus, taču, lai arī arvien vairāk uzņēmumu vadītāju novērtē IKT risinājumus, mūsu kā IKT risinājumu izstrādātāju un ieviesēju uzdevums ir nemitīgi izglītot par tiem, skaidrojot, ka IKT mūsdienās vairs nav tikai lielu uzņēmumu iespēja, bet gan ikviena biznesa “asinsrites” pamatā,” atklājot pasākumu, teica Māris Priekulis, “Bite Latvija” Lielo biznesa klientu nodaļas direktors.

Latvijas uzņēmumu pašvērtējums ir augs – digitālā brieduma līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju
Latvijas IT klastera / Eiropas Digitālās inovācijas centra digitālā brieduma testa rezultāti liecina, ka uzņēmumu digitālā brieduma līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju – 40 %, sasniedzot 43 %. Starp nozarēm, kurās digitālā brieduma līmenis ir visaugstākais, ir aizsardzība un drošība, telekomunikācijas, metālapstrāde un rūpnieciskā ražošana, kā arī pilsētvide un transports. Tikmēr zemākais digitālā brieduma līmenis ir tādās nozarēs kā, piemēram, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, nekustamais īpašums, mājsaimniecību pakalpojumi u.c.

“Lai gan primārais mērķis, kādēļ uzņēmumi vēlas ieviest digitālos risinājumus, ir produktivitātes un darba efektivitātes veicināšana, mēs dzīvojam tā dēvētajā “pieredzes ekonomikā”. Proti, klientu ekspektācijas strauji aug. Tāpēc pieredzei un personalizācijai, kādu uzņēmumi rada saviem klientiem, izmantojot dažādus digitālos risinājumus, ir noteicošā loma, lai bizness spētu attīstīties un būtu konkurētspējīgs. Vienlaikus jāuzsver, ka digitālu IKT risinājumu ieviešana sniedz iespēju pieņemt datos balstītus lēmumus, kas dod pievienoto vērtību un tiešā veidā ietekmē biznesa veiksmi, ” sacīja Kaspars Kauliņš, Latvijas IT klastera / Eiropas Digitālās inovācijas centra padomes priekšsēdētājs un TILDE biznesa attīstības vadītājs.

Biznesa nepārtrauktībai ir jābūt ikviena uzņēmuma prioritātei 
Līdztekus pētījumu prezentācijai pasākumā notika arī diskusija “Latvijas uzņēmumu digitālā drošība un pārliecība: Vai bizness domā digitāli?”, kurā eksperti pārrunāja aktuālās tendences, tostarp Latvijas uzņēmumu domāšanas un attieksmes maiņu, valsts stratēģiju un iniciatīvas, kas vērstas uz digitālo transformāciju uzņēmumos, gaidāmā NIS2 regulējuma prasības un uzņēmumu gatavību tās ieviest.

Laikā, kad uzņēmumu ikdienas darbība arvien vairāk balstās uz digitālajiem risinājumiem, NIS2 regulējums ir būtisks atgādinājums rūpīgi izvērtēt ar to saistītos riskus, kas ietekmē pakalpojumu sniegšanu, ražošanas iekārtu darbību vai finanšu datu aizsardzību. Mūsdienās šo risku izvērtēšanai un darbības nepārtrauktības plānošanai ir jābūt ikviena biznesa vadības prioritātei, preventīvi izvērtējot iespējamos riskus visā darbības ciklā. Citiem vārdiem sakot, ikvienam uzņēmumam ir jābūt modram un atbilstoši savam darbības profilam, lielumam un potenciālajām ietekmēm, jānodrošina bāzes lietu sakārtošana, bet uzņēmumiem, kas ir būtisku vai svarīgu pakalpojumu sniedzēji, šim jautājumam ir jāpievērš īpaša uzmanība, nepieciešamības gadījumā jau tagad veicot pašnovērtējumu vai piesaistot kompetentus palīgus no nozares,” diskusijā atzina Gatis Ozols, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos.

Kopumā ekspertu diskusijā piedalījās Gatis Ozols, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos, Kaspars Kauliņš, Latvijas IT klastera / Eiropas Digitālās inovācijas centra padomes priekšsēdētājs un TILDE biznesa attīstības vadītājs, Zigmunds Jonelis, energoresursu tirgotāja “Virši-A” informācijas tehnoloģiju vadītājs un Vilnis Kibermanis, “Bite Latvija” vecākais IKT risinājumu eksperts.