"Bite Latvija" iesniedz sūdzību EK par sistemātisku ES tiesību normu pārkāpšanu publisko iepirkumu jomā Latvijā

Mobilo sakaru operators “Bite Latvija” iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā (EK) par sistemātisku ES tiesību normu pārkāpšanu publisko iepirkumu jomā Latvijā. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar publiskajiem iepirkumiem un problēmas, kas aizvien nav atrisinātas, uzņēmums sūdzībā norāda Latvijas valstij uz nepieciešamību sakārtot tiesību aktus, izveidot publisko iepirkumu sistēmu atbilstoši ES tiesībām, vienlaikus izbeidzot favorītismu pret vienu tirgus dalībnieku un nostiprinot brīvu konkurenci mobilo sakaru publiskajos iepirkumos.

Valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam. Savukārt citiem mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem nav jēgas piedalīties šādos iepirkumos, jo kritēriji ir acīmredzami diskriminējoši un uzvarētājs ir paredzams jau iepriekš. 

Latvijā mobilo sakaru nozarē darbojas trīs galvenie tirgus dalībnieki, un atbilstoši mērījumiem, ko veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, mobilo sakaru pakalpojumu kvalitāte ir augsta visiem trim operatoriem. Kopš 2021.gada ir bijuši izsludināti 16 mobilo sakaru iepirkumi virs ES līgumcenu sliekšņiem. “Bite Latvija” ir piedalījies 6 publiskajos iepirkumos, no kuriem uzvarēja tikai 1, kopā ar citiem operatoriem saņemot daļējās līguma izpildes tiesības. Savukārt 13 no šiem publiskajiem iepirkumiem uzvarēja tieši LMT, turklāt 9 no šiem iepirkumiem LMT uzvarēja kā vienīgais pretendents. Iepirkumos zem ES līgumcenu sliekšņiem situācija ir vēl kritiskāka. Atsevišķos gadījumos ministrijas slēdz tiešus līgumus ar LMT, vispār izvairoties no iepirkumu izsludināšanas. 

Šobrīd teju katrs jauns mobilo sakaru iepirkums ir jāpārsūdz Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Problēmas ir vienas un tās pašas jau gadiem, piemēram, iepirkumos kā viens no vērtēšanas kritērijiem tiek ietverts lielākais bāzes staciju skaits, kas straujas tehnoloģiju attīstības dēļ jau sen nav mēraukla mobilo sakaru kvalitātei un Eiropā šo kritēriju iepirkumos neiekļauj, piemēram, Polijā, Vācijā un Beļģijā. Arī Latvijā Konkurences padome ir publiski aicinājusi vērtēšanas kritērijos neiekļaut, piemēram, bāzes staciju skaitu, apliecinot, ka tas ierobežo konkurenci. 

“Apstrīdēšanu IUB būtiski kavē vērtēšanas pārskatu nepieejamība, augstā depozīta maksa par rezultātu pārskatīšanas procedūru, pārskatīšanas procedūru ilgums un papildu resursu iesaistes nepieciešamība. Nekas arī nemainās gadījumos, kad vēršamies tiesā. Līdz šim tiesa divos gadījumos atzina konkrētu iepirkumu prasības par prettiesiskām, taču neraugoties uz tiesvedības esamību un Augstākās tiesas norādēm par nepieciešamību pārskatīt iepirkumu procedūras noteikumus, tie paši pasūtītāji turpināja konkurenci ierobežojošo praksi, izsludinot nākamos iepirkumus,” norāda Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors.

Viņš papildina, ka iepirkumos, kuros izmantots bāzes staciju noteikta radiofrekvenču spektra diapazonā skaita kritērijs, piedalās un līdz  90% gadījumu uzvar LMT. Šie apstākļi norāda uz satraucošu tendenci, valstij faktiski turpinot centienus saglabāt LMT vēsturiski izveidojušos tirgus daļu, kuru savulaik šis uzņēmums ieguva kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā. 

Tāpēc, viņaprāt, Latvijas nacionālais publisko iepirkumu regulējums nenodrošina ES tiesībām atbilstošu publisko iepirkumu norisi mobilo sakaru pakalpojumu tirgū. Aizvien pastāv sistēma, kas pieļauj diskriminējošas prasības vērtēšanas kritērijos, veicinot favorītismu, kropļojot konkurenci un ierobežojot pakalpojumu sniegšanas brīvību ES. 

“Līdz šim IUB principiāli nav vērtējis interešu konflikta iespējamību valsts iepirkumos. Lai arī šīs iestādes lēmumus var apstrīdēt tiesā, process ir neefektīvs, ilgs, dārgs un galu galā nerada nekādas izmaiņas, jo pat ja tiesa lemj, ka konkrētā iepirkuma vērtēšana kritēriji ir diskriminējoši, iepirkuma izsludinātājam tie nav jāmaina vai jāatceļ. Pasūtītāji arī nav ieinteresēti ievērot Satiksmes ministrijas izstrādātās vadlīnijas iepirkumu izstrādei, mūsu iebildumu gadījumā formāli “atrakstoties”, ka tām ir tikai rekomendējošs raksturs. Diemžēl ir iepirkumi, kuros arvien biežāk lemjam nepiedalīties, netērējot resursus cīņai pret negodīgas konkurences vējdzirnavām. Tas vienlaikus nozīmē arī to, ka valsts un pašvaldību iestādēs mobilo sakaru jomā aizplūst milzīga nodokļu maksātāju nauda, būtiski pārmaksājot par šiem pakalpojumiem,” saka A. Mickevicius.