Endija Kaševska: turpmākajos gados pieaugs individualizētie un unikālie darbinieku labumu grozi
Aizvadīto gadu laikā darbinieku prioritātes un vajadzības ir strauji mainījušās, tāpēc tradicionāls labumu grozs, kur ietilps tikai standartizēti ieguvumi kā, piemēram, veselības apdrošināšana vai iespēja apmeklēt konferences, vairs pilnībā nepilda motivācijas un lojalitātes veicināšanas funkciju, jo neatbilst visu darbinieku daudzveidīgajām nepieciešamībām un prasībām. Ja vienam darbiniekam ir svarīgs elastīgs darba grafiks, citam tās būs iemaksas pensiju fondā vai apmācību iespējas, kas tiks novērtētas visaugstāk.
To, ka darbinieku vidū ir pieaugusi interese par labākiem kopējiem ieguvumiem darba vietā, ne tikai algu kā galveno faktoru, apliecina arī organizācijas “Consumer Affairs” 2023. gada ziņojums – 42 % darbinieku, kuri vēlas mainīt darbu, to dara, lai atrastu darba vietu, kas piedāvā plašākas lojalitātes programmas priekšrocības.
Savukārt starptautiskās personāla atlases aģentūras “Tiger Recruitment” 2023. gada veiktajā aptaujā 53 % darbinieku atzina, ka papildu labumu grozs ir galvenais faktors, kas viņus piesaista un notur esošajā darba vietā. Turklāt tā ir arī galvenā prioritāte, meklējot savu nākamo darba vietu. Alga bija tikai otrs svarīgākais faktors (41 %), kam sekoja darba devēja apņemšanās nodrošināt dažādību, vienlīdzību un iekļaušanu (37 %).
Līdz ar to ir skaidrs, ka globālo tendenču kontekstā strauji palielinās darba devēja piedāvātā labuma groza nozīme, konkurējot ar citiem uzņēmumiem, kas piedāvā līdzīgas lojalitātes programmas priekšrocības. Uzņēmumi, kuri piedāvās elastīgākus un individualizētākus risinājumus, būs tie, kas izcelsies darba tirgū. Tomēr, vai visi uzņēmumi to var īstenot?
Mazāki uzņēmumi, kur darbinieku loks ir šaurāks, jau šobrīd sāk pielāgot papildu labumu programmas katram darbiniekam individuāli, izzinot darbinieku vajadzības un spējot operatīvi pielāgoties, kad tās mainās. Tomēr lielos uzņēmumos tas ir gana sarežģīti, tāpēc tajos vērojam labumu groza dažādošanu, pēc iespējas to pielāgojot katra darbinieka individuālajām vajadzībām un piedāvājot nestandarta motivācijas un lojalitātes pasākumus. Līdzās sporta un veselības pasākumiem, svaigiem augļiem birojā, papildu brīvdienām dzimšanas dienā vai par nostrādātu darba periodu un citiem labumu groza piedāvājumiem ir jāmeklē iespējas, kā vēl stiprināt darbinieku uzticību. Piemēram, Bite aprīlī visus darbiniekus, kuri snieguši pienesumu 2023. gada biznesa rezultātiem, ar sešām lidmašīnām vedīs trīs dienu pilnībā apmaksātā saliedēšanās pasākumā uz Antāliju, Turcijā, lai pateiktos ikvienam kolēģim par sasniegtajiem rezultātiem. Protams, uzņēmumam ar vairāk nekā 700 darbiniekiem tās ir apjomīgas izmaksas, tomēr redzam šo kā papildu motivāciju darbinieku lojalitātei un darbam, jo lojalitātes programmas nav tikai par darbinieku labklājību, bet tiešā mērā saistītas ar darbinieku produktivitāti, kas var pozitīvi ietekmēt uzņēmuma biznesa rādītājus un konkurētspēju tirgū.
Vēl novērojam, ka darbinieki augsti novērtē to, ja darba devējs iesaistās dažādos sociāla atbalsta projektos, piemēram, Bite un TV3 Grupa noslēdza 3 gadu līgumu par finansiālo un informatīvo atbalstu Latvija Paraolimpiskajai komitejai 1 miljona eiro apmērā. Darbinieku iesaiste un lepnums par šāda veida projektu ir labs pierādījums tam, ka arī šādas aktivitātes var celt darbinieku motivāciju un piesaisti uzņēmumam.
Globālās tendences apliecina, ka uzņēmumi jau pielāgojas esošajai situācijai un pārskata savu piedāvāto labumu groza saturu. Globālās platformas “Forbes Advisor” 2023. gada ziņojums liecina, ka 62 % darba devēju jau ir veikuši izmaiņas savās lojalitātes programmas, reaģējot uz mainīgajām darba tirgus prasībām un cenšoties piesaistīt un saglabāt talantus.
Lai kāda būtu uzņēmumu nostāja attiecībā uz labumu grozu, ir jāsaprot, ka uzņēmumi Latvijā, kas piedāvās plašāku labumu grozu un jēgpilnus projektus būs konkurētspējīgāki un pievilcīgāki gan esošo, gan potenciālo darbinieku vidū. Turklāt prognozējams, ka turpmākajos gados diskusijas par individualizētiem labumu groziem pieaugs, jo vienota pieeja vairs nespēs pilnībā apmierināt visu darbinieku vajadzības, arī tādēļ, ka tik šaurā darba tirgū kā Latvijā talantu piesaiste ir konstants izaicinājums, kas nemitīgi nāk ar jaunām prasībām.