BITE tīkla un pakalpojumu modernizēšanā reģionos šogad investējusi 8 miljonus eiro

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos mobilo sakaru operators BITE tīkla infrastruktūras attīstībā un klientu mobilo sakaru lietošanas pieredzes uzlabošanā - tīkla paplašināšanā un tā jaudas palielināšanā - reģionos ieguldījis 8 miljonus eiro, informē uzņēmuma vadītājs Kaspars Buls.

Kurzemes reģionā investēti 2,8 miljoni eiro, Vidzemes - 1,79 miljoni eiro, Zemgalē - 1,9 miljoni eiro, bet Latgalē - 1,5 miljoni eiro. Vēl 1 miljons eiro investēts Rīgā un Rīgas rajonā.

Digitālais dzīvesveids kļūst aizvien populārāks, tāpēc mobilā interneta patēriņš pasaulē, tostarp Latvijā, strauji palielinās, kamēr mobilo sarunu minūšu un nosūtīto īsziņu skaits pakāpeniski samazinās. Tā, ja 2018.gada sākumā BITES tīklā ik dienu tika patērēti 100 TB interneta, šobrīd tie ir jau 180 TB dienā. Salīdzinoši visvairāk mobilā interneta patēriņš kopš šā gada janvāra ir palielinājies Kurzemē – par 49%. Zemgalē tas ir audzis par 43%, Latgalē – par 39%, bet Vidzemē – par 33%. 

Tajā pašā laikā lielākais interneta patēriņš mobilajos telefonos uz vienu lietotāju šobrīd ir novērojams  Zemgalē – vidēji 6,49 GB mēnesī. Vidzemē tas veido 6,4 GB, Kurzemē – 5,6 GB, bet Latgalē – 5,3 GB.

Jāpiebilst, ka Kurzemes reģionā mobilo internetu ikdienā visvairāk izmanto Liepājas, Talsu, Tukuma un Ventspils iedzīvotāji. Vidzemē aktīvākie interneta lietotāji ir Ogres, Jūrmalas un Cēsu iedzīvotāji, kamēr Zemgalē – Jelgavas un Bauskas iedzīvotāji, bet Latgalē – Daugavpils un Rēzeknes iedzīvotāji. Tomēr kopumā lielākais interneta patēriņš reģionos vērojams Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī, attiecīgi – 4,5%, 4,3% un 3,6% no kopējā dienā patērētā interneta apjoma BITES tīklā. Vēl lielāks tas ir vien Rīgā (35%) un Rīgas rajonā (15%), kas primāri skaidrojams ar lielāku iedzīvotāju īpatsvaru šajās vietās.

“Šobrīd mobilā interneta patēriņš reģionos pieaug tikpat strauji kā Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. Tieši tāpēc lauvas tiesu investīciju šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ieguldījām tīkla infrastruktūras attīstīšanā, fokusējoties uz reģioniem. Piemēram, lai veicinātu pozitīvu mobilo sakaru lietošanas pieredzi uzņēmuma esošajiem un potenciālajiem klientiem visā Latvijā, gada sākumā ar 4G tehnoloģiju aprīkojām visu BITES tīkls. Bet šoruden noslēdzām pērn aizsākto projektu, kura ietvaros ar 4G internetu ir aprīkoti visi Latvijas A klases ceļi,” norāda Buls.

Viņš arī atklāj, ka nule kā veiktie tīkla kvalitātes mērījumi, kurus īstenoja kompānija “Fricom”, izmantojot kompānijas “Enhancell” profesionālo aprīkojumu, liecina – visu mobilo sakaru operatoriem interneta pārklājums uz šiem ceļiem ir līdzīgs. Tā, ja BITEI tas ir 98,8%, LMT - 98,2%, bet TELE2 - 96,4%.

Ievērojamas investīcijas ieguldītas arī 4G+ un 4G++ tehnoloģiju izvēršanā, tā būtiski palielinot tīkla jaudu un kapacitāti. Proti, šogad ar 4G+ tehnoloģiju aprīkotas 110 BITES bāzes stacijas, no kurām 64 atrodas tieši reģionos. Savukārt ar 4G++ tehnoloģiju ir aprīkotas 30 bāzes stacijas, tostarp pa vienai bāzes stacijai Aizkrauklē, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā un Rēzeknē.

Nesen ar jaunās paaudzes tehnoloģiju 4.5G, kas jau šobrīd spēj attīstīt plānoto 5G tehnoloģijas jaudu un kuru BITE ieviesa 2016.gadā, aprīkotas arī pirmās operatora reģionālās bāzes stacijas.

“Mēs rūpīgi analizējam tīkla noslodzi un attiecīgi arī plānojam bāzes staciju izvietojumu. Liepāja un Daugavpils ir pilsētas, kurās mobilo sakaru lietojums, tostarp interneta patēriņš, pieaug īpaši strauji.  Tieši tāpēc tīkla jaudas un kapacitātes uzlabošanai izlēmām aprīkot ar 4.5G tehnoloģiju pa vienai bāzes stacijai katrā no šīm pilsētām. Ņemot vērā, ka arī citviet Latvijā, piemēram, Jūrmalā, Jelgavā, Ventspilī, interneta patēriņš BITES tīklā ir ievērojams, izskatām iespējas nākamgad izbūvēt 4.5G bāzes staciju arī šajās pilsētās,” atklāj BITES vadītājs.

Patlaban BITEI visā Latvijā ir 800 bāzes stacijas, no kurām 180 ir aprīkotas ar 4G+ tehnoloģiju, 32 - ar 4G++ tehnoloģiju, bet 10 - ar 4.5G tehnoloģiju. Līdz gada beigām plānots izbūvēt vēl 30 jaunas bāzes stacijas, no kurām lielākā daļa tiks izvietota Latgalē un Vidzemē.