BITE: šobrīd mobilo datu patēriņš ir saglabājies ārkārtējās situācijas laika līmenī
06/08/2020
Mobilo sakaru operatora BITE tīkla dati liecina, ka šobrīd mobilo datu patēriņš ir tikpat augsts kā ārkārtējās situācijas laikā. Arī kopumā mobilo datu patēriņš šī gada pirmajā pusgadā pieaudzis par teju 50%, salīdzinot ar identisku laika periodu pērn. Šogad viens mobilā interneta lietotājs mēnesī vidēji patērē 14,2 GB mobilo datu. Taču vienlaikus ir mainījušies mobilo aplikāciju lietošanas paradumi – piemēram, pēc ārkārtējās situācijas ir strauji krities saziņas platformas “Zoom” lietojums, bet būtiski audzis sociālo mediju, piemēram, “TikTok” lietojums.
Lai gan ārkārtējā situācija valstī ir beigusies 10. jūnijā, šobrīd Latvijas iedzīvotāji ik dienu patērē tik pat lielu mobilā interneta apjomu kā ārkārtējās situācijas laikā. Savukārt, salīdzinot ar datu patēriņu 2019. gada pirmajā pusgadā, novērojams, ka ārkārtējā situācija un cilvēku ikdienas organizēšana “online” vidē, ir veicinājusi būtisku mobilo datu izmantošanas pieaugumu.
“Daudzās mūsu dzīves jomās internets un mobilās ierīces ieņem aizvien nozīmīgāku lomu. Savukārt ārkārtējā situācija strauji pieprasīja pāriet uz attālinātu darbu, mācīšanos un uzņēmējdarbības procesu vadību, kas veicināja mobilā interneta izmantošanas apjomus. Neraugoties uz to, ka vasaras sākumā tika izbeigta ārkārtējā situācija valstī, noslēdzās attālinātās mācības, daļa cilvēku atgriezās darbā birojos, datu patēriņš saglabājās līdzvērtīgs tam, kāds tas bija ārkārtējas situācijas laikā. Šo datu patēriņu lielā mērā ietekmē arī tas, ka daudzi aizvien aktīvāk izmanto mobilos rūterus, dodoties brīvdienās uz lauku mājām vai atpūtas namos. Tāpat interneta patēriņš mobilajās ierīcēs pieaug, jo mūsu klienti ir kustībā un bauda vasaru, ceļojot pa Latviju,” saka BITES Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola.
Turpretim mobilo lietotņu lietojamībā ir novērojamas izmaiņas – piemēram, ja šī gada aprīļa sākumā saziņas platformas “Zoom” lietojums palielinājās 40 reizes, tad, noslēdzoties ārkārtējai situācijai, tas strauji nokritās un samazinājās 30 reizes. Salīdzinot ar laiku gada sākumā, ārkārtējās situācijas laikā pieauga dažādu sociālo mediju mobilo lietotņu lietojums – “Facebook” lietojums palielinājās 14 reizes, bet “TikTok” lietojums – 12 reizes. Savukārt “Instagram” lietojums pieauga nebūtiski – tikai 1 reizi.
Interesanti, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām sociālo mediju mobilo lietotņu lietojums turpināja strauji augt – salīdzinot ar ārkārtējās situācijas laiku martā, jūlijā “Facebook” lietojums ir audzis 27 reizes, “Instagram” – 14 reizes, bet “TikTok” – 59 reizes. Par 23 reizēm ir kāpis arī “Netflix” mobilās lietotnes lietojums.
U. Ahuna-Ozola skaidro, ka šīs tendences lielākoties ir ietekmējušas izmaiņas mūsu ikdienā, jo daudzi uzņēmumi tomēr ir atsākuši darbu birojos, tāpēc, piemēram, ir samazinājusies nepieciešamība pēc tiešsaistes video zvaniem platformā “Zoom”. Tāpat, vasara ir atvaļinājumu laiks un iedzīvotājiem ir vairāk laika “sērfošanai” sociālajos medijos vai filmu skatīšanās “maratoniem”.
Lai gan ārkārtējā situācija valstī ir beigusies 10. jūnijā, šobrīd Latvijas iedzīvotāji ik dienu patērē tik pat lielu mobilā interneta apjomu kā ārkārtējās situācijas laikā. Savukārt, salīdzinot ar datu patēriņu 2019. gada pirmajā pusgadā, novērojams, ka ārkārtējā situācija un cilvēku ikdienas organizēšana “online” vidē, ir veicinājusi būtisku mobilo datu izmantošanas pieaugumu.
“Daudzās mūsu dzīves jomās internets un mobilās ierīces ieņem aizvien nozīmīgāku lomu. Savukārt ārkārtējā situācija strauji pieprasīja pāriet uz attālinātu darbu, mācīšanos un uzņēmējdarbības procesu vadību, kas veicināja mobilā interneta izmantošanas apjomus. Neraugoties uz to, ka vasaras sākumā tika izbeigta ārkārtējā situācija valstī, noslēdzās attālinātās mācības, daļa cilvēku atgriezās darbā birojos, datu patēriņš saglabājās līdzvērtīgs tam, kāds tas bija ārkārtējas situācijas laikā. Šo datu patēriņu lielā mērā ietekmē arī tas, ka daudzi aizvien aktīvāk izmanto mobilos rūterus, dodoties brīvdienās uz lauku mājām vai atpūtas namos. Tāpat interneta patēriņš mobilajās ierīcēs pieaug, jo mūsu klienti ir kustībā un bauda vasaru, ceļojot pa Latviju,” saka BITES Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola.
Turpretim mobilo lietotņu lietojamībā ir novērojamas izmaiņas – piemēram, ja šī gada aprīļa sākumā saziņas platformas “Zoom” lietojums palielinājās 40 reizes, tad, noslēdzoties ārkārtējai situācijai, tas strauji nokritās un samazinājās 30 reizes. Salīdzinot ar laiku gada sākumā, ārkārtējās situācijas laikā pieauga dažādu sociālo mediju mobilo lietotņu lietojums – “Facebook” lietojums palielinājās 14 reizes, bet “TikTok” lietojums – 12 reizes. Savukārt “Instagram” lietojums pieauga nebūtiski – tikai 1 reizi.
Interesanti, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām sociālo mediju mobilo lietotņu lietojums turpināja strauji augt – salīdzinot ar ārkārtējās situācijas laiku martā, jūlijā “Facebook” lietojums ir audzis 27 reizes, “Instagram” – 14 reizes, bet “TikTok” – 59 reizes. Par 23 reizēm ir kāpis arī “Netflix” mobilās lietotnes lietojums.
U. Ahuna-Ozola skaidro, ka šīs tendences lielākoties ir ietekmējušas izmaiņas mūsu ikdienā, jo daudzi uzņēmumi tomēr ir atsākuši darbu birojos, tāpēc, piemēram, ir samazinājusies nepieciešamība pēc tiešsaistes video zvaniem platformā “Zoom”. Tāpat, vasara ir atvaļinājumu laiks un iedzīvotājiem ir vairāk laika “sērfošanai” sociālajos medijos vai filmu skatīšanās “maratoniem”.
