Dmitrijs Ņikitins: Vai bizness Latvijā ir pārvarējis digitālās bailes?

Strauji attīstoties digitalizācijai, ikviens uzņēmums agrāk vai vēlāk nonāk krustcelēs – turpināt strādāt kā ierasts vai ļauties tehnoloģiju vadītām iespējām? Nav noslēpums, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu ieviešana uzņēmumā ir pārmaiņu process, pret kuru gan uzņēmumu vadītāji, gan darbinieki mēdz būt rezervēti. Proti, lai gan IKT sniedz iespēju efektivizēt darba procesus, kāpināt kiberdrošību, spēcināt konkurētspēju un noturību krīzes brīžos, šo risinājumu ieviešana vienlaikus nozīmē nepieciešamību apgūt jaunas zināšanas, nezināmus izaicinājumus un, protams, finansiālus ieguldījumus. Tas ir drosmīgs solis, kurā būtiski saskatīt ieguvumus, nevis bailes.

Šogad “Bite Latvija” un pētījumu centrs SKDS jau trešo reizi veica pētījumu par Latvijas biznesa vides digitālo drošību un saskarsmi ar kiberriskiem, apkopojot 750 uzņēmumu vadītāju viedokli. Pētījuma rezultāti nepārprotami liecina, ka uzņēmumi arvien rūpīgāk analizē savā darbībā izmantotās tehnoloģijas un apzinās to nozīmi konkurētspējas saglabāšanā un biznesa nepārtrauktībā.

Uzņēmumi kļuvuši paškritiskāki, arvien vairāk izprotot IKT nozīmi

Pētījumā secināts, ka 43 % uzņēmēju uzskata IKT risinājumu lomu par nozīmīgu biznesa izaugsmē, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Vienlaikus datos redzams, ka tikai 15 % vadītāju skatījumā viņu uzņēmums ir pārāks IKT risinājumu izmantošanā, salīdzinot ar konkurentiem. Ja pērn 26 % vadītāju uzskatīja, ka citi konkurenti ir pārāki IKT risinājumu izmantošanā – šogad tā domā jau 33 % aptaujāto, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn.

Mūsdienās IKT apvieno un optimizē ikdienas biznesa procesus, padarot tos efektīvākus un rentablākus. Visbiežāk tas ir risinājumu kopums, kas papildina viens otru – programmatūras, tīkla infrastruktūra, datu pārvaldības sistēmas, kiberdrošības risinājumi, mākoņpakalpojumi u. c. risinājumi, kas nodrošina drošu datu glabāšanu, apstrādi un pārsūtīšanu. Pētījuma dati skaidri apliecina, ka uzņēmumi arvien kritiskāk izvērtē savā biznesā ieviestās tehnoloģijas un apzinās to ietekmi uz konkurētspēju un darbības nepārtrauktību. Taču, kāpēc IKT risinājumu ieviešana aizvien notiek gausi? 

Visticamāk, runa ir par bailēm – bailēm mainīt domāšanu, kur digitāli rīki vairs nav nejauši izvēlētas tehnoloģijas, bet gan stratēģiski ieviesti risinājumi ar noteiktiem mērķiem un izmērāmu atdevi. Realitāte gan ir gluži citāda – to diktē gan kibertelpā augošie draudi, gan klientu vajadzības, kur digitāli risinājumi ir vitāli svarīgi. 

Ilgstoša “strausa politika” kiberdrošības stiprināšanā ir tiešs apdraudējums biznesa dzīvotspējai

Jaunākajā starptautiskās audita kompānijas KPMG pētījumā “Global Tech Report 2024” 78 % uzņēmumu vadītāju no astoņām dažādām nozarēm atklāj, ka netiek līdzi tehnoloģiju attīstībai. Taču kibernoziedzības progresam tas netraucē. Pikšķerēšana, slēpjoties aiz uzticamu organizāciju vārdiem, šifrējošie izspiedējvīrusi, pakalpojumatteices jeb DDoS uzbrukumi, ļaunatūras – tie ir tikai daži no šogad CERT.lv biežāk fiksētajiem kiberdraudiem Latvijas kibertelpā. Līdzīgas tendences iezīmē arī “Bite Latvija” mobilā tīkla drošības risinājums “Antivīruss Plus”, ik mēnesi bloķējot vairāk nekā 10 miljonus uzbrukumu. 

Tikmēr 2025. gada pētījums par Latvijas biznesa vides digitālo drošību un saskarsmi ar kiberriskiem liecina, ka uzņēmumi savu gatavību aizsargāties un novērst kiberdrošības riskus vērtē ar aptuveni piecām ballēm. Tas nozīmē, ka kiberdrošībai aizvien tiek veltīta pārāk maza uzmanība, apdraudot uzņēmējdarbības stabilitāti – kiberrisku rezultātā tā var būt pilnīga biznesa paralīze; komercinformācijas un klientu datu noplūde, iedragājot zīmola reputāciju; arī neatgriezeniski bojājumi sistēmām un datiem u. tml. Tāpēc mūsdienās ilgstoša “strausa politika” kiberdrošības kontekstā, ir tiešs apdraudējums biznesa dzīvotspējai. 

Kā biežākos šķēršļus IKT risinājumu, tajā skaitā kiberdrošības risinājumu, ieviešanai uzņēmumi min augstas izmaksas, kompetentu speciālistu trūkumu, kuri varētu ieviest un uzturēt šādus risinājumus, kā arī uzņēmumu darbinieku bailes no pārmaiņām un pretestību jauninājumiem. Tiesa, šie pieņēmumi jau labu laiku vairs nav aktuāli, proti, IKT ieviešanas izmaksas jau sen kļuvušas ievērojami pieejamākas, un uz šīm investīcijām jāraugās kā uz ilgtermiņa ieguldījumu. Turklāt, laikam ejot, IKT integrēšana un izmantošana uzņēmējdarbībā ir pielāgojusies kā lielu, tā mazu un vidēju biznesu vajadzībām, ikdienas procesiem un arī – darbinieku reālajām spējām tos praktiski izmantot. Papildu tam, taupot iekšējos resursus, daudzi biznesi izvēlas nodot IKT tehnoloģiju apkalpošanu ārpakalpojumā.

Bailes no IKT nedrīkst aizēnot klientu vajadzības

Lai uzņēmums spētu augt un saglabāt konkurētspēju, ir svarīgi, ka tehnoloģijas tiek uztvertas nevis kā pašmērķis, bet gan kā instruments cilvēku pieredzes uzlabošanai. Eiropas Komisijas pētījuma “Eurobarometer” speciālizlaidums “Digital Decade 2025” liecina, ka 75 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka publiskā un privātā sektora aktīvāka digitalizācija atvieglotu viņu dzīvi. Savukārt, izvairoties no pārmaiņām, izvēlamies neredzēt daļu spožas patiesības – ikviens bizness balstās klientu vajadzībās, tāpēc jebkurš solis, kas palīdz tās piepildīt, ir solis pretī panākumiem. Un tam ir cieša saikne ar IKT risinājumiem.

Bailes no pārmaiņām ir dabiska reakcija, īpaši tad, ja runa ir par jaunu tehnoloģiju ieviešanu vai darba procesu maiņu. Tomēr, ja uzņēmums koncentrējas tikai uz bailēm un nemitīgi vilcinās, tas zaudē galveno – izpratni, kāpēc pārmaiņas vispār ir vajadzīgas. IKT risinājumi nav tikai efektivitātes un kiberdrošības izaugsmes pamats, tiem ir arī liela ietekme klientu un darbinieku ikdienas uzlabošanā, arī tad, ja IKT ieviešana prasa pieņemt pārmaiņas.

Katrs solis digitalizācijas virzienā palīdz labāk virzīt procesus, attīstīt jaunus plānus, apkalpot klientus, padarīt pakalpojumus ērtākus un pieejamākus, kā arī stiprina uzticību uzņēmumam. Tieši šī pieeja – redzēt digitalizāciju kā ceļu uz labākām attiecībām ar klientu – palīdz uztvert pārmaiņas kā vērtīgas, nevis biedējošas.