Gada pirmajā pusē biežākie kiberdraudi - mērķēta pikšķerēšana, ļaunatūras un DDoS uzbrukumi
02/11/2020
Mobilo sakaru operatora BITE un “Fortinet” apkopotā informācija liecina, ka 2020. gada pirmajā pusē biežākie kiberuzbrukumu veidi ierīcēm bijuši mērķēta pikšķerēšana ar nodomu izkrāpt datus vai naudu, ļaunatūru, kā arī DDoS uzbrukumi. Turklāt liela daļa no identificētajām krāpniecības shēmām ir saistītas ar cinisku Covid-19 izmantošanu, tādējādi mēģinot piekļūt pie upura.
Kā liecina uzņēmuma “Fortinet” kiberdrošības pārskats par 2020. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, kibernoziedznieki pandēmijai pielāgojās ļoti ātri, izmantojot sabiedrības jaunos paradumus, piemēram, iepirkšanos e-vidē. Krāpnieki galvenokārt koncentrējušies tieši uz krāpniecību internetveikalos gan izkrāpjot naudu, gan datus. Tāpat krāpnieki izmantojuši dažādus ar pandēmiju saistītus “āķus” pikšķerēšanai, piemēram, piedāvājot iegādāties zāles pret Covid-19, bet patiesībā izkrāpjot datus vai naudu.
“Jau tā sarežģītais pandēmijas laiks ir nesis līdzi arī citus izaicinājumus. Diemžēl līdz ar intensīvāku dzīvi digitālajā vidē un iedzīvotāju paradumu maiņu, kibernoziedznieki ne tikai pielieto ļaunatūru saturošas programmatūras, bet arī pikšķerēšanas paņēmienus, ciniski izmantojot sabiedrības bailes no vīrusa un savu tuvinieku veselību. Tas vēlreiz atgādina, ka digitālajā vidē ir ne tikai jāsargā un jāpārdomā, kādu informāciju tur glabājam, bet arī rūpīgi jāseko līdzi dažādiem piesardzības pasākumiem. Antivīrusa izmantošana mobilajām ierīcēm ir viens no soļiem, tāpat ir jāseko līdzi programmatūru atjauninājumiem, lietoto interneta lapu drošības sertifikātiem, kā arī jāizvairās no svešu vai aizdomīga satura e-pastu atvēršanas, jo īpaši – ja tiem ir nepazīstamu failu pielikumi,” stāsta BITES Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna - Ozola.
Tāpat šajā laikā no kiberuzbrukumiem vairāk cietušas privātās mobilās ierīces, kas tikušas pakļautas biežākam pikšķerēšanas un tiešsaistes ļaunatūru riskam, ko varētu skaidrot ar darba organizācijas izmaiņām, pārejot uz darbu attālināti. Savukārt no darba devēja pozīcijām raugoties, kibernoziedznieki ir mēģinājuši arī piekļūt uzņēmumu serveriem, ja darbinieka datoram, strādājot no mājām, nav bijis izveidots drošs savienojums ar uzņēmuma serveri.
Arī kibernoziedznieki šādā veidā ir mēģinājuši izmantot darba organizācijas izmaiņas ļaunprātīgiem nolūkiem, viegli iegūstot piekļuvi vairāku uzņēmumu serveriem un uz laiku paralizējot to darbību. Balstoties uz “Fortinet” kiberdraudu analīzi, tiek prognozēts, ka 2020. gads kļūs par rekordistu, runājot par atklāto ievainojamību skaitu ierīcēs un serveros. Tomēr šis gads iezīmē arī citu rekordu. Proti, ievainojamību izmantošana notiek visai reti – kibernoziedznieki biežāk izmanto salīdzinoši vieglākus un uz konkrētu datu iegūšanu mērķētus kibernoziegumu veidus, piemēram, pikšķerēšanu vai DDoS uzbrukumu konkrētu uzņēmumu serveriem, lai izspiestu naudu.
“Šo iemeslu dēļ īpaši svarīgi arī uzņēmējiem ir rūpēties par datu drošību laikā, kad liela daļa darba tiek paveikta attālināti. Daudziem cīņa ar pandēmiju ir pati par sevi izaicinājums, tādēļ jānodrošinās, lai nedotu iespēju kibernoziedzniekiem kļūt par otru izaicinājumu, ar ko šajā laikā cīnīties. Kā liecina mūsu pieredze, BITES “One IT” pakalpojumu portfelis, īpaši virtuālie serveri, viedais zvanu pārvaldnieks un citi, daudziem uzņēmumiem Latvijā ļāvuši nodrošināt drošu un galvenais – nepārtrauktu darbību, strādājot arī attālināti,” papildina U. Ahuna-Ozola.
Kā liecina uzņēmuma “Fortinet” kiberdrošības pārskats par 2020. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, kibernoziedznieki pandēmijai pielāgojās ļoti ātri, izmantojot sabiedrības jaunos paradumus, piemēram, iepirkšanos e-vidē. Krāpnieki galvenokārt koncentrējušies tieši uz krāpniecību internetveikalos gan izkrāpjot naudu, gan datus. Tāpat krāpnieki izmantojuši dažādus ar pandēmiju saistītus “āķus” pikšķerēšanai, piemēram, piedāvājot iegādāties zāles pret Covid-19, bet patiesībā izkrāpjot datus vai naudu.
“Jau tā sarežģītais pandēmijas laiks ir nesis līdzi arī citus izaicinājumus. Diemžēl līdz ar intensīvāku dzīvi digitālajā vidē un iedzīvotāju paradumu maiņu, kibernoziedznieki ne tikai pielieto ļaunatūru saturošas programmatūras, bet arī pikšķerēšanas paņēmienus, ciniski izmantojot sabiedrības bailes no vīrusa un savu tuvinieku veselību. Tas vēlreiz atgādina, ka digitālajā vidē ir ne tikai jāsargā un jāpārdomā, kādu informāciju tur glabājam, bet arī rūpīgi jāseko līdzi dažādiem piesardzības pasākumiem. Antivīrusa izmantošana mobilajām ierīcēm ir viens no soļiem, tāpat ir jāseko līdzi programmatūru atjauninājumiem, lietoto interneta lapu drošības sertifikātiem, kā arī jāizvairās no svešu vai aizdomīga satura e-pastu atvēršanas, jo īpaši – ja tiem ir nepazīstamu failu pielikumi,” stāsta BITES Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna - Ozola.
Tāpat šajā laikā no kiberuzbrukumiem vairāk cietušas privātās mobilās ierīces, kas tikušas pakļautas biežākam pikšķerēšanas un tiešsaistes ļaunatūru riskam, ko varētu skaidrot ar darba organizācijas izmaiņām, pārejot uz darbu attālināti. Savukārt no darba devēja pozīcijām raugoties, kibernoziedznieki ir mēģinājuši arī piekļūt uzņēmumu serveriem, ja darbinieka datoram, strādājot no mājām, nav bijis izveidots drošs savienojums ar uzņēmuma serveri.
Arī kibernoziedznieki šādā veidā ir mēģinājuši izmantot darba organizācijas izmaiņas ļaunprātīgiem nolūkiem, viegli iegūstot piekļuvi vairāku uzņēmumu serveriem un uz laiku paralizējot to darbību. Balstoties uz “Fortinet” kiberdraudu analīzi, tiek prognozēts, ka 2020. gads kļūs par rekordistu, runājot par atklāto ievainojamību skaitu ierīcēs un serveros. Tomēr šis gads iezīmē arī citu rekordu. Proti, ievainojamību izmantošana notiek visai reti – kibernoziedznieki biežāk izmanto salīdzinoši vieglākus un uz konkrētu datu iegūšanu mērķētus kibernoziegumu veidus, piemēram, pikšķerēšanu vai DDoS uzbrukumu konkrētu uzņēmumu serveriem, lai izspiestu naudu.
“Šo iemeslu dēļ īpaši svarīgi arī uzņēmējiem ir rūpēties par datu drošību laikā, kad liela daļa darba tiek paveikta attālināti. Daudziem cīņa ar pandēmiju ir pati par sevi izaicinājums, tādēļ jānodrošinās, lai nedotu iespēju kibernoziedzniekiem kļūt par otru izaicinājumu, ar ko šajā laikā cīnīties. Kā liecina mūsu pieredze, BITES “One IT” pakalpojumu portfelis, īpaši virtuālie serveri, viedais zvanu pārvaldnieks un citi, daudziem uzņēmumiem Latvijā ļāvuši nodrošināt drošu un galvenais – nepārtrauktu darbību, strādājot arī attālināti,” papildina U. Ahuna-Ozola.
