Kaspars Buls: prasīga sabiedrība liek operatoriem strādāt gudrāk

Pasaulē runā, ka pēdējo 10-20 gadu laikā esam kļuvuši par “need now” jeb ļoti prasīgu sabiedrību. Ja kādreiz mobilo sakaru operatori nodrošināja tikai balss mobilos sakarus un saziņu ar īsziņām, šobrīd pieprasītais pakalpojumu klāsts ir strauji audzis. Turklāt runa ir gan par privātpersonām, gan biznesa klientiem. Tāpēc operatoru prāti šobrīd burtiski “svilst”, lai apmierinātu visas sabiedrības gaidas un nepieciešamības – sākot no vienkāršiem mobilajiem sakariem, mobilā interneta, video satura straumēšanas pakalpojumiem, līdz pat sarežģītiem, integrētiem IKT risinājumiem. Tas vienlaikus ir spēcīgs inovāciju ieviešanas dzinulis, kas mums liek strādāt gudrāk.

Viens no indikatoriem telekomunikācijās, kas ļoti spilgti iezīmē sabiedrības vajadzības, ir datu patēriņa rādītāji. Piemēram, pērn BITES tīklā mobilā interneta patēriņš ir palielinājies par 83%, salīdzinot ar 2019. gadu. Visvairāk tas tērēts video straumēšanai dažādās platformās, piemēram, “Go3”, lietojot video saziņas platformas un vienkārši pavadot laiku tīmeklī. Datu patēriņa straujo kāpumu ik gadu ietekmē arī ierīču skaita pieaugums – piemēram, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, kopumā pēdējo 3 gadu laikā viedtālruņu īpašnieku skaits Latvijā ir audzis par 12%. 
Šīs tendences ieskicē vairākas būtiskas lietas, uz kurām jāfokusējas mobilo sakaru operatoriem – nepieciešams ātrāks internets ar lielāku jaudu un arvien jaunas ierīces tiem, kuru vajadzības iepriekšējie viedierīču modeļi vairs nepiepilda ne ikdienai, ne darbam vai mācībām no mājām, kā arī jāliek fokuss uz video straumēšanas platformu attīstību. 

Video satura straumēšanas platformu nozīme pieaug aizvien straujāk. Pandēmija pierādīja, ka cilvēki, meklējot izklaides iespējas, ir gatavi eksperimentēt. Kā liecina jaunākais “Deloitte” telekomunikāciju, mediju un izklaides apskats, tiem, kuri nodrošina video straumēšanas pakalpojumus, 2021. gadā ir jākoncentrējas uz šo kanālu attīstību, ko lielā mērā ietekmēs arī to saturs. Piemēram, pērn daudzu kinofilmu pirmizrādes kinoteātros tika atceltas, tā vietā šim mērķim tika izmantotas video straumēšanas platformas, palīdzot tām piesaistīt skatītājus un piepildīt viņu vajadzību pēc izklaidējoša satura. Nebrīnīsimies, ja tā kļūs par ierastu praksi arī Latvijā, piemēram, video straumēšanas platformā “Go3”, kur šogad pirmizrādes plāno piedzīvot Latvijā radīti oriģinālseriāli un filmas. 

Papildus tam, runājot analoģijās, ja pirms desmit gadiem katram no mums bija savs telefons un labi ja viens dators uz visu mājsaimniecību, tad tagad gandrīz katram ir savs telefons, dators, planšetdators, TV, viedpulkstenis un citi ikdienā nepieciešami “gadžeti”, kas pieslēgti tīklam. Tāpat nemitīgi tiecamies pēc jaunākajiem ierīču modeļiem un funkcijām. Vēl spilgtāks piemērs, kas ilustrē prasīgas sabiedrības nepacietību, ir internets. Tagad ikvienu cilvēku pārņem manāms diskomforts, ja filmas skatīšanās laikā tā ik pa laikam “iestrēgst” interneta ātruma dēļ vai videozvanā nedzirdam otru kolēģi. Atceroties laiku pirms 5-10 gadiem, lai skatītos filmu kādā ierīcē tā vispirms bija vairākas stundas jālejupielādē, kamēr šobrīd tas notiek zibenīgi. 
Arī biznesa segmentā datu apjoms ir milzīgs, turklāt runa nav tikai par tiem datiem, ko bizness tērē, izmantojot internetu, bet arī tiem, kas jāuzglabā. Dati ir kļuvuši par lielāko vērtību, kas jāglabā īpaši droši, vienlaikus garantējot tiem ērtu piekļuvi. Ne velti pērn “BITE OneIT” konceptā paplašinājām mūsu esošo Datu centru, kā arī atklājām jaunu. Tāpat uzsākām piedāvāt virtuālos privātos serverus, “Mass SMS” u.c. pakalpojumus. Bizness vairs negrib piecus IKT pakalpojumu sniedzējus, bet gan vienu – uzticamu un tādu, kurš var apmierināt visas vajadzības. Šo nepieciešamību spēcīgi ietekmējusi arī pandēmijas radītā darba vide, kad esam izkaisīti katrs savā atrašanās vietā.

Lai apmierinātu augošās prasības, BITES tīkla attīstībā ik gadu investējam aptuveni 10 miljonus eiro, gan uzstādot jaunas bāzes stacijas un palielinot pārklājumu, gan aprīkojot esošās bāzes stacijas ar papildu šūnām, tā kāpinot tīkla kapacitāti. Tā pērn BITES tīkla infrastruktūrā uzstādītas 46 jaunas bāzes stacijas, bet tīkla kapacitāti palielinājām par 25%. Vēl jo vairāk, pēdējos divus gadus operatori ir pavadījuši skrējienā pēc lielākā G. Tas sākās jau vairāk nekā pirms 15 gadiem ar 2G un 3G. Tad nāca 4G un 4G+ tehnoloģija, bet digitālā evolūcija ir neskaitāmas reizes ātrāka par cilvēces evolūciju, tāpēc 5G drīz vien kļūs par ikdienu. Turklāt, zinātnieki šobrīd strādā arī pie 6G tīkla izveides. 

Nepieciešamību, inovāciju un jaunāko tehnoloģiju mudināti 5G attīstībā strauji ejam uz priekšu, un šogad atklājām Latvijā lielāko 5G bāzes staciju skaitu vienuviet. Tāpat, mūsu 5G tīklu pirmo reizi Latvijā ir sertificējis jeb iespējojis tehnoloģiju milzis “Samsung”. Esmu pārliecināts, ka 5G tehnoloģija ir mobilā sakaru tīkla nākotne, kuras nepieciešamību esam diktējuši mēs paši, audzējot mobilo datu patēriņu, viederīču lietošanas veidus un ierīču skaitu. 5G nodrošinās gan ātrāku internetu, gan zemāku latentāti un daudzas citas priekšrocības. Runa nav tikai par tās iespējām iedzīvotāju ikdienā, bet galvenokārt tieši biznesa, industriālajos risinājumos izglītībā, satiksmē, zinātnē, veselībā, pilsētvidē, inovācijās, investīciju piesaistē u.tml. Vienlaikus jāatgādina, ka 5G ieviešana notiks ātrāk, efektīvāk un videi draudzīgāk, ja operatori strādās kopā, un pirmos soļus šīs idejas īstenošanā iesākām pērn, izveidojot kopuzņēmumu “Centuria”.

Kopumā man šķiet, ka cilvēku un biznesa nepacietība ir operatoru un IKT pakalpojumu sniedzēju lielākā veiksme. Ja paraugāmies 10 gadu senā pagātnē, bez prasīgās sabiedrības fenomena mēs nebūtu evolucionējuši tur, kur tehnoloģiju attīstībā esam tagad. Un ir sajūta, ka pēc pandēmijas sabiedrības prasības būs divtik lielākas.