E. Kaševska: Krīzes apstākļos vadītājam jābūt priekšplānā

Kāpēc iestājos par šo hipotēzi? Neskaidrību var pastiprināt arī attālināts darbs, ko šobrīd praktizē liela daļa uzņēmumu visā Latvijā. Ja līdz šim cilvēki satikās birojā un varēja teju jebkurā brīdī pārmīt ar vadību sev interesējošus un sasāpējušus jautājumus, tad attālināta darba apstākļos, kad žonglējam ar personīgo dzīvi un darbu, šo jautājumu risināšana bieži vien ieilgst vai paliek otrajā plānā.
Un nav jau tā, ka tikai darbinieki atliek svarīgu jautājumu risināšanu, vienlīdz neuzmanīgi var būt arī darba devēji. Kad fokusā ir biznesa nepārtrauktība un pastāvēšana, situāciju var sarežģīt neviļus aizmirstas rūpes par darbinieku mentālo veselību vai citi pandēmijas nestie uzņēmējdarbības izaicinājumi, kas tobrīd šķiet prioritārāki. Protams, var ievērot “strausa politiku” un izlikties, ka viss ir kārtībā, grūti laiki ir visiem uzņēmumiem un satraukums par nākotni izzudīs pats no sevis, taču realitātē tā ir vispateicīgākā augsne problēmas attīstībai.
Krīzes mirklī vadības loma ir noteicoša, un to, ka tās iesaisti nepieciešams veicināt ikvienā uzņēmumā, apliecina arī globālā darba tirgus dati. Piemēram, pērn “Edelman” veiktais “Trust barometer” parāda, ka tikai 29% no nodarbinātajiem visā pasaulē atzīst savas vadības darbu veselības krīzes nesto izaicinājumu novēršanā kā lielisku.
Manuprāt, ir divu veidu krīzes – tās, kuras uzgāžas kā pēkšņa, auksta duša un tās, kuras briest lēnām. Pandēmija ir abu apvienojums. Vispirms tā kļuva par realitāti, teju dažu dienu laikā mainot mūsu ikdienu. Bet pēc tam ieilgusī veselības krīze kultivēja neskaidrību. Sevišķi rudenī, ka vasaras atstātajā eiforijā sagaidījām pandēmijas otro triecienu.
2020. gada pavasarī Covid-19 dēļ visiem nācās strauji pielāgoties, taču situācijai piemita sava veida šarms – lielas un nebijušas pārmaiņas, kas vēl līdz galam nepaguva atspoguļot situācijas nopietnību. Ikviens no mums bija pārliecināts, ka slimības strauja tālāka izplatība, ierobežojumi, attālināts darbs un ar tiem saistītie izaicinājumi nekļūs par ilgtermiņa ikdienu.
Pēc pieredzes varu teikt, ka jebkurā krīzē ir svarīgi nepalaist garām mirkli, kad neskaidrība aug, attīstās un ieņem jaunas formas. Liela loma ir tieši personālvadības politikai uzņēmumā, tāpēc līdz šim tā ir bijusi BITES veiksmes atslēga cīņā ar pandēmijas blaknēm.
Proti, viena no BITES vērtībām ir rūpes par cilvēkiem. Un rudenī, kad nojautām pirmos signālus neskaidru jautājumu klātbūtnei darbinieku vidū, uzņēmuma reakcija bija zibenīga. 80% mūsu darbinieku jau aptuveni gadu strādā attālināti, tāpēc attālināta darba apstākļos bija nepieciešama alternatīva pieeja, integrējot tajā vadību un veicinot augstu darbinieku iesaisti. Lai sniegtu atbildes uz darbiniekiem svarīgiem jautājumiem, viena no aktivitātēm, ko veidojām, bija regulāras tiešsaistes sarunas “Laivā ar vadību”. To laikā ikvienam uzņēmuma darbiniekam bija iespēja anonīmi uzdot vadības komandai sev interesējošos jautājumus.
Šādā veidā informējot darbiniekus, atbildot uz visiem viņu jautājumiem, mums izdevās parādīt, ka vadība ir atklāta, nevairās no konfrontācijas, bet uzņēmuma pieņemtie lēmumi - ir caurspīdīgi. Citiem vārdiem sakot, vadība bija “vienā laivā” ar visu komandu, kas krīzes apstākļos ir nenovērtējams uzticības kredīts. Tā vienlaikus bija iespēja nojaukt jebkuras hierarhijas iezīmes un parādīt, ka arī vadības līmeņa darbinieki ikdienā saskaras ar tādām pašām problēmām kā ikviens cits uzņēmuma darbinieks.
Nevairīšos atzīt, ka tieši stratēģiska pieeja krīzes mirklī ļāva BITEI iemantot papildu lojalitāti darbinieku vidū. Proti, uzņēmuma darbinieku apmierinātības mērījums, ko veikusi pētniecības kompānijas “RAIT”, liecina, ka 95% darbinieku uzticas vadības lēmumiem Covid-19 laikā, un tikpat daudz darbinieku uzskata, ka šajā laikā uzņēmums tiek pārvaldīts sekmīgi. Arī “CV Online” veiktajā aptaujā BITE pērn ierindojusies starp iekārojamākajiem darba devējiem Latvijā.
Kopumā pandēmija ir pamatīgi satricinājusi mūsu visu ikdienu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka darbinieki uzņēmumos jūtas droši, saprotot, ka vadības pieņemtie lēmumi ir izsvērti un rūpes par cilvēkiem ir reālas darbības, nevis tikai uz papīra rakstītas instrukcijas. Atklātība un komunikācija ir patiesā atslēga uz veiksmīgu uzņēmumu vadību jebkuros krīzes apstākļos, lai arī turpmākajos ceļos uzticēšanās starp vadību un darbiniekiem būtu abpusēja.