“Bite Latvija” piedāvā valstisku iniciatīvu nacionāla pretdronu sensoru tīkla izveidei
Mainīgajā drošības vidē arvien skaidrāk iezīmējas, ka sakaru un digitālās infrastruktūras noturība ir kļuvusi par pamatu valsts drošībai, civilajai aizsardzībai un darbības nepārtrauktībai. Lai šos izaicinājumus risinātu efektīvi un ar kopīgu ieguvumu, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” nāk ar valstisku iniciatīvu “Nacionālais pretdronu sensoru tīkls uz kritiskās infrastruktūras operatoru bāzes”. Tā paredz valsts, drošības institūciju un visu infrastruktūras operatoru ciešu sadarbību, izmantojot jau esošos torņus, datu pārraides kanālus un elektroapgādi.
Iniciatīvu “Bite Latvija” aktualizēja Iekšlietu ministrijas rīkotajās Industrijas dienās, kur drošības, aizsardzības un industrijas pārstāvji diskutēja par integrētas un koordinētas pieejas stiprināšanu kritiskās infrastruktūras drošībai. “Mūsdienu apdraudējumi vairs neattiecas tikai uz atsevišķām sistēmām vai nozarēm. Tie vienlaikus skar sakaru, enerģētikas, drošības dienestu darbu un uzņēmējdarbības vidi kopumā,” uzsver elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas.
Starpinstitucionālā sadarbība – kritiskās infrastruktūras drošības pamats
“Bite Latvija” kritiskās infrastruktūras drošību redz kā ilgtermiņa valsts mēroga noturības uzdevumu, kura mērķis ir nodrošināt sakaru nepārtrauktību krīzēs un ārējo apdraudējumu apstākļos. “Nacionālais pretdronu sensoru tīkls uz kritiskās infrastruktūras operatoru bāzes” iniciatīvas ietvaros tas nozīmē pāreju uz koordinētu modeli, kur valsts, drošības institūcijas un visi kritiskās infrastruktūras operatori izmanto jau esošo infrastruktūru kā vienotu sistēmu.
Praksē tas paredz kritiskās infrastruktūras operatoru aktīvu iesaisti kā spēju pastiprinātājiem. Operatoru rīcībā esošie torņi, masti, elektrobarošana un datu pārraides kanāli var kalpot par platformu drošības un krīžu pārvaldības risinājumu, piemēram, sensoru un monitoringa sistēmu, izvietošanai, neizveidojot katru elementu no jauna.
“Kritiskās infrastruktūras drošība tieši nosaka kopējās valsts sistēmas noturību un spēju funkcionēt krīzes apstākļos. Tieši tāpēc būtiska ir visu kritiskās infrastruktūras operatoru savstarpējā sadarbība, kas ļauj drošības risinājumus īstenot ātrāk, plašāk un efektīvāk. Izmantojot jau esošos torņus, sakaru kanālus un elektroapgādi, iespējams veidot, piemēram, nacionālu pretdronu sensoru tīklu bez nepieciešamības katru elementu būvēt no jauna. Šāda pieeja vienlaikus stiprina valsts drošību un samazina kopējās izmaksas gan valstij, gan industrijai,” uzsver Mindaugas Rakauskas.
Kā ārvalstu investors “Bite Latvija” jau vairāk nekā divdesmit gadus konsekventi iegulda Latvijas sakaru infrastruktūrā, tīklu attīstībā investējot vairāk nekā 200 miljonus eiro un ik gadu turpinot ieguldīt aptuveni 20 miljonus eiro. Šīs investīcijas ir vērstas ne tikai uz pārklājuma paplašināšanu, bet arī uz tīklu noturības stiprināšanu, kiberdrošību, rezerves jaudu nodrošināšanu un spēju uzturēt sakaru darbību arī paaugstinātu risku un krīzes apstākļos.
Vienlaikus uzņēmums iestājas par infrastruktūras koplietošanu un starpnozaru sinerģiju, kur kritiskās infrastruktūras objekti tiek izmantoti gan drošības risinājumu ieviešanai, gan sakaru pārklājuma uzlabošanai lauku un pierobežas teritorijās ar ierobežotu komerciālo potenciālu. Šāda pieeja ļauj vienlaikus risināt drošības, savienojamības un resursu efektīvas izmantošanas jautājumus, veidojot ilgtspējīgu pamatu valsts drošībai un digitālajai attīstībai.
Valsts iesaiste kā priekšnoteikums ilgtspējīgai noturībai
“Bite Latvija” uzsver, ka kritiskās infrastruktūras noturības nodrošināšanā pastāv skaidra robeža starp to, ko iespējams paveikt ar tirgus mehānismiem, un to, kas prasa valsts iesaisti. Teritorijās ar zemāku komerciālo potenciālu, īpaši lauku un pierobežas reģionos, sakaru infrastruktūras attīstība ir cieši saistīta ar valsts krīžu pārvaldības un civilās aizsardzības spējām.
Šādos apstākļos valsts loma nav dublēt operatoru ieguldījumus, bet gan mērķtiecīgi atbalstīt risinājumus, kas stiprina sakaru darbības nepārtrauktību krīzes situācijās. Tas var ietvert ieguldījumus rezerves jaudu nodrošināšanā kritiskajos punktos vai pilotprojektus autonomākai bāzes staciju darbībai, tostarp izmantojot hibrīdus un atjaunojamos energoapgādes risinājumus.
“Ja valsts sagaida vienlīdzīgu drošības līmeni visā Latvijā, tad tai ir jābūt aktīvai partnerei kritiskās infrastruktūras attīstībā. Pretējā gadījumā drošības līmenis var kļūt atkarīgs no operatoru biznesa attīstības plāniem, nevis kopīgas valsts politikas,” norāda Mindaugas Rakauskas.
Uzņēmuma ieskatā šādu pieeju iespējams īstenot, izveidojot skaidru sadarbības ietvaru, kas ļauj publiskajam un privātajam sektoram kopīgi plānot un īstenot kompleksus noturības projektus, tostarp izmantojot Eiropas Savienības finansējuma instrumentus un publiskās–privātās partnerības modeļus.
Ilgtermiņa partnerība Latvijas drošībai un attīstībai
Elīna Egle, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja: ‘’Mēs katrs varam darīt vairāk – ģimenes, darba vietas un mūsu Latvijas drošībai. Šādu, uz rīcību vērstu pieeju apliecina “Bite Latvija” iniciatīva “Nacionālais pretdronu sensoru tīkls uz kritiskās infrastruktūras operatoru bāzes”. Uzņēmums piedāvā izmantot tās unikālās infrastruktūras iespējas un mudina arī citus operatorus paplašināt tehnoloģiskos risinājumus dronu identificēšanai. Apzinoties pieaugošos, bezpilotu sistēmu radītos zaudējumus sabiedrībai, šāda iniciatīva apvieno konkrētai rīcībai un praktiskai draudu novēršanai.’’
Kā Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas biedrs “Bite Latvija” apliecina gatavību arī turpmāk aktīvi iesaistīties koordinētā sadarbībā ar valsts institūcijām, drošības nozari un citiem kritiskās infrastruktūras operatoriem, lai stiprinātu valsts drošību un sakaru noturību ilgtermiņā.
Iekšlietu ministrijas rīkotās Industrijas dienas šajā kontekstā kalpo kā būtisks atskaites punkts, iezīmējot pāreju no diskusijām uz praktisku, kopīgi plānotu rīcību kritiskās infrastruktūras drošības jomā.
