Pētījums: 34 % Latvijas uzņēmumu par kiberuzbrukumiem nesatraucas

Lai gan kiberuzbrukumu skaits nemitīgi aug un ar tiem saskārušies 18 % uzņēmumu, vairāk nekā trešo daļu uzņēmumu tie nesatrauc, liecina jaunākais elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS pētījums. Šī satraucošā pretruna liecina, ka uzņēmumi joprojām nenovērtē kiberdraudus kā reālu biznesa risku. Rezultātā daļa uzņēmumu var nebūt pietiekami gatavi situācijām, kas apdraud to darbību, rada finansiālus zaudējumus un pakļauj riskam klientu datus.

Šogad “Bite Latvija” un pētījumu centrs SKDS jau ceturto gadu veica ikgadējo uzņēmumu pētījumu, noskaidrojot IKT risinājumu izmantošanu uzņēmumos un saskarsmi ar kiberriskiem. Tajā piedalījās 750 aktīvo uzņēmumu vadītāji visā Latvijā.

Kiberdraudu paliek vairāk, taču katru trešo uzņēmumu kiberriski nesatrauc

Pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti liecina, ka, domājot par nemitīgi augošo kiberuzbrukumu skaitu, 34 % uzņēmumu Latvijā tie nesatrauc. Vienlaikus, atbildot par saskarsmi ar kiberuzbrukumiem, tos piedzīvojuši 18 % aptaujāto uzņēmumu, un to šogad atzinuši par 4 procentpunktiem vairāk uzņēmumu vadītāju nekā 2025. gadā.

“Pēdējo mēnešu notikumi Latvijā ļoti spilgti parāda, ka kiberdraudi nav teorētisks risks, un tie var skart arī organizācijas, kuru pārziņā ir kritiski svarīgi pakalpojumi un liela apjoma iedzīvotāju dati. Tieši tāpēc ir tik satraucoši, ka ievērojama daļa uzņēmumu pieaugošos kiberdraudus joprojām neuztver kā būtisku risku. Vienlaikus Ceļu satiksmes drošības direkcijas gadījums apliecina, ka viena kiberuzbrukuma sekas var sniegties daudz tālāk par konkrētu organizāciju, ietekmējot simtiem tūkstošu cilvēku. Līdz ar to uzņēmumiem ir svarīgi domāt par to, cik gatavi tie būs brīdī, kad kiberuzbrukums notiks, nevis par to, vai tas notiks,” uzsver Vilnis Kibermanis, “Bite Latvija” tehnisko risinājumu ekspertu komandas vadītājs.

Vislielākās bažas par kiberrisku radītiem finansiāliem zaudējumiem un klientu datu zādzību

Arī CERT.LV dati apliecina, ka uzņēmumiem un organizācijām nākas saskarties ar arvien daudzveidīgākiem kiberdraudiem. Saskaņā ar CERT.LV aktuālo pārskatu par situāciju Latvijas kibertelpā starp dominējošajiem draudiem ir pikšķerēšana, ļaunatūras, kas zog informāciju, programmatūru viltus atjauninājumi un ļaunprātīgi pārlūku paplašinājumi, kā arī autentifikācijas datu zādzības un nesankcionētas piekļuves. Savukārt šī gada otrajā ceturksnī būtiskāko ietekmi turpināja radīt izspiedējvīrusu uzbrukumi un datu noplūdes.

Vienlaikus eksperti norāda, ka uzbrucēji visbiežāk izmanto nevis sarežģītas uzlaušanas metodes, bet gan elementāras drošības nepilnības, tādēļ ievērojamu daļu incidentu būtu iespējams novērst, ievērojot kiberdrošības pamatprincipus un uzturot labu kiberdrošības higiēnu.

Tikmēr “Bite Latvija” un SKDS pētījumā uzņēmēji 30 % gadījumu norādīja, ka lielākās bažas viņiem rada iespējamie biznesa darbības traucējumi un finansiālie zaudējumi. 21 % gadījumu lielāko satraukumu rada klientu datu zādzības risks, 15 % gadījumu uzņēmēji norādīja uz darbinieku nepietiekamām zināšanām, kā rīkoties kiberuzbrukuma gadījumā, savukārt 10 % gadījumu uzņēmēji atzina, ka lielākās bažas rada nepietiekami IKT risinājumi uzņēmuma aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem.

“Prakse rāda, ka kiberincidenta ietekme reti aprobežojas tikai ar IT sistēmu darbības atjaunošanu. Tā var nozīmēt apturētus biznesa procesus, neapkalpotus klientus, papildu izmaksas, noplūdušu datu radītus apdraudējumus klientiem un ilgtermiņā arī uzticības zaudēšanu. Tāpēc kiberdrošība jāskata kā vienota sistēma, kurā tehnoloģijas, darbinieku prasmes un skaidri rīcības procesi papildina cits citu,” skaidro V. Kibermanis.

Līdzās tehniskiem kiberdrošības risinājumiem, jāapmāca arī darbinieki un jānodrošina 24/7 atbalsts

Līdzās tehniskiem drošības risinājumiem svarīga ir regulāra risku izvērtēšana, darbinieku apmācības, skaidrs rīcības plāns kiberuzbrukumu gadījumā, kā arī pieeja tehniskajam atbalstam 24/7 režīmā. Savlaicīgi ieviesti preventīvie pasākumi ļauj gan samazināt iespējamos zaudējumus, gan arī nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību, datu drošību un klientu uzticību.

Arī “Bite Latvija” un SKDS pētījums atklāj, ka uzņēmumi atsevišķās jomās veikuši uzlabojumus, visvairāk – regulārā programmatūras atjauninājumu uzstādīšanā, datu dublēšanā un mākoņpakalpojumu izmantošanā un divfaktoru autentifikācijas ieviešanā. Retāk ieguldījumi veikti darbinieku apmācībā, neatkarīgā IT infrastruktūras izvērtēšanā, specifisku antivīrusu izmantošanā un serveru pārvietošanā uz datu centriem.

“Mūsdienās kiberdrošība ir daļa no uzņēmuma atbildības pret klientiem un partneriem, kā arī priekšnoteikums biznesa nepārtrauktībai. Ja uzņēmuma rīcībā nav pietiekamu resursu vai kompetences, lai patstāvīgi nodrošinātu nepieciešamo kiberdrošības līmeni, atbildīga izvēle ir sadarboties ar uzticamu IKT partneri, jo sagatavotība pirms incidenta vienmēr izmaksā mazāk nekā cīņa ar tā sekām,” saka V. Kibermanis.

“Bite Latvija” un SKDS pētījums “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” veikts 2026. gadā no maija līdz jūlijam, ar interneta aptauju un telefoninterviju palīdzību aptaujājot 750 aktīvo uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.