Arunas Mickevicius: Kāpēc digitāla domāšana ir kļuvusi par biznesa spēku konkurences ringā?

Pēdējos desmit gados informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare ir piedzīvojusi vērienīgu izrāvienu. Tas vienlaikus ir diktējis arī veidus, kā sabiedrība vēlas saņemt preces un pakalpojumus, kāpinājis cilvēku gaidas pēc vēl augstāka klientu apkalpošanas servisa un radījis nepieciešamību pēc papildu drošības pasākumiem pret kiberriskiem. Digitalizācija ir likusi uzņēmumiem apjaust un kritiski paraudzīties uz savām spējām. Viena no tādām ir spēja mainīties un “domāt digitāli”, kas patiesībā ir ne vien solis pretim patērētāju gaidām un vēlmēm, bet arī cīņa par savu pozīciju konkurences ringā.

Vajadzība un pieprasījums pēc IKT risinājumiem, t.sk. mākoņdatošanas, mākslīgā intelekta un lietu interneta (IoT) risinājumiem turpina augt, uzņēmumiem pielāgojoties, lai saglabātu konkurētspēju un veicinātu biznesa izaugsmi. Kā uzņēmumiem Latvijā veicas šajās pārmaiņās? “Bite Latvija” kopā ar pētījumu centru SKDS veicot pētījumu “Uzņēmēju digitālā drošība un pārliecība Latvijā”, atklājām, ka šobrīd 38 % uzņēmumu vadītāju uzskata IKT risinājumu lomu par nozīmīgu  biznesa darbībā un izaugsmē (pērn tie bija 33 %). Tajā pašā laikā datos redzams, ka uzņēmumi kļūst kritiskāki par to, kā tie izmanto IKT risinājumus salīdzinājumā ar konkurentiem. Proti, ir samazinājies to vadītāju skaits, kuri domā, ka viņu uzņēmums IKT risinājumu izmantošanā ir aptuveni tāds pats kā konkurenti – šobrīd tie ir 42 % (pagājušajā gadā 54 %). Šīs izmaiņas liecina par to, ka uzņēmumi sāk aktīvāk analizēt un izvērtēt savus IKT risinājumus, maina pieeju biznesam, kā arī palielinās to izpratne par digitālu tehnoloģiju nozīmi uzņēmējdarbībā.

Tehnoloģiju izmantošana ir pamats biznesa izaugsmei un efektivitātei 
IKT risinājumi nav tikai sarežģīts un tehnisks termins. Tie būtībā apvieno un optimizē ikdienā saprotamus procesus un tehnoloģijas, uzlabojot uzņēmumu darbību. Tās ir programmatūras, tīkla infrastruktūra, datu pārvaldības sistēmas un drošības risinājumi, kas nodrošina datu iegūšanu, glabāšanu, apstrādi un efektīvu pārsūtīšanu. Turklāt, laikam ejot, IKT integrēšana un izmantošana uzņēmējdarbībā ir pielāgojusies kā lielu, tā mazu un vidēju biznesu vajadzībām, ikdienas procesiem un arī – darbinieku reālajām spējām tos praktiski izmantot.

Tehnoloģijas vairs nav no biznesa struktūras un stratēģijas nodalāma vienība, bet gan katra uzņēmuma DNS sastāvdaļa. Globālās tendences rāda, ka uzņēmumi visā pasaulē nemitīgi iegulda datu modernizācijā, preventīvā risku pārvaldībā, mākoņpakalpojumu izmantošanā, lietotāju pieredzes uzlabošanā, tā koncentrējoties uz uzņēmuma “tehnisko labsajūtu” jeb technical wellness. Citiem vārdiem sakot, IKT ir ieguvuši krietni pārāku nozīmi, kur ieguvējs ir ne tikai uzņēmums, bet arī gala patērētājs un sabiedrība kopumā.

Galu galā, tieši IKT risinājumi atbild par to, ka, piemēram, preces un pakalpojumus varam veikli nopirkt internetā, veicot drošus pirkumus; varam kā patērētāji baudīt augstāku klientu servisu, jo mūsu telefona zvani nepaliek neatbildēti u.tml. Tikmēr biznesa darba ikdienā, piemēram, drošai datu un failu glabāšanai fiziskie serveri uzņēmuma servertelpā vairs nav nepieciešami, jo šo funkciju veiksmīgi aizstāj mākoņpakalpojumi; pateicoties pieejai failiem un datiem no jebkuras vietas pasaulē, izmantojot “Microsoft Office 365”, darba tirgum un iespējai strādāt vairs nav robežu. Tie ir tikai daži no piemēriem.

Uzņēmumi nedrīkst ignorēt augošo kiberrisku apmēru 
Vienlaikus, pieaugot digitālo tehnoloģiju izmantošanai, strauji palielinājies arī kiberrisku apmērs, kas ikdienā ietekmē darbiniekus un klientus. Tāpēc IKT infrastruktūras “tehniskā labsajūta” var būt pilnīga tikai tad, ja līdzās ir moderni kiberdrošības risinājumi, un uzņēmums regulāri pilnveido arī darbinieku zināšanas. Tomēr, neraugoties uz to, “Bite Latvija” un SKDS pētījuma dati liecina, ka daudzi uzņēmumi joprojām izmanto minimālus drošības pasākumus un retāk ievieš pamata IKT drošības risinājumus. Visbiežāk uzņēmumi izmanto tādas programmas kā “MS Teams”, “Zoom” u.tml., antivīrusa programmas, datu glabāšanu mākonī un hostinga pakalpojumus, tikmēr kiberdrošības risinājumi ierindojas zemākajā pozīcijā. Samazinās arī uzņēmumu vadītāju skaits, kuri darbinieku digitālās prasmes vērtē kā labas (46 % šogad pret 51 % pērn).

Pētniecības un analīzes uzņēmuma “TechTarget's Enterprise Strategy Group” šī gada ziņojumā ietverti dati, ka uzņēmumi visā pasaulē šogad galveno uzmanību pievērsīs kiberdrošībai, mākslīgajam intelektam un mākoņdatošanai. Neatstājot darbinieku zināšanu stiprināšanu otrajā plānā, arī šīm ir jābūt uzņēmumu prioritātēm Latvijā.

Nacionālā kiberdrošības likums – vajadzīgais impulss ikviena uzņēmuma drošībai 
Šajā kontekstā nozīmīgi akcentēt arī jaunā Nacionālā kiberdrošības likumā ietvertās prasības, kas mudinās uzņēmumus uzlabot savas kiberdrošības prakses, tādējādi nodrošinot lielāku aizsardzību pret potenciālajiem draudiem. Par to, ka jaunpieņemtais likums varētu būt impulss lielākai uzņēmumu digitalizācijai un IKT risinājumu izmantošanai, signalizē arī pētījuma dati - trešdaļa jeb 33 % uzņēmumu, uz kuriem neattiecas Nacionālajā kiberdrošības likumā noteiktās kiberdrošības prasības, noteikti vai drīzāk apsvērtu tās ieviest, pat ja tās tiešā veidā neattiektos uz uzņēmumu. Arī “Bite Latvija” jau šobrīd novērojam, ka arvien vairāk uzņēmumu interesējas par šiem jautājumiem, speciālistiem sniedzot atbalstu un konsultējot par atbilstošiem risinājumiem kiberdrošības spēju stiprināšanai.

IKT nozare strauji attīstās, un tai būs nozīmīga loma digitālas ekonomikas veidošanā. Tie uzņēmumi, kas spēs pielāgoties un nevairīsies no drosmīgām pārmaiņām, gūs ievērojamas konkurences priekšrocības. Analoģijās runājot, IKT risinājumu ieviešanu uzņēmumos varētu salīdzināt ar programmatūras atjauninājumiem ikdienā neaizstājamajos viedtālruņos: ignorējot jaunākos “atjauninājumus”, uzņēmumi riskē stagnēt, paliekot pie novecojušiem procesiem, kam trūkst funkcionalitātes un aizsardzības pret augošajiem kiberdraudiem. Savukārt jaunākie IKT risinājumi var ne tikai uzlabot efektivitāti un drošību, bet arī palielināt konkurētspēju, apmierināt mainīgās klientu prasības, ļaut elastīgi pielāgoties tirgus izmaiņām, kā arī sagatavoties negaidītiem satricinājumiem.