Drošības eksperts: Lai efektīvāk cīnītos ar telefonkrāpniekiem, Latvijā nepieciešams modernizēt regulējumu
Krāpniecisku zvanu un SMS apjoms Latvijā turpina pieaugt, telefonkrāpnieku metodēm kļūstot aizvien rafinētākām. Ņemot vērā pieaugošos krāpniecības riskus, Latvijā ir nepieciešams pilnveidot esošo regulējumu, ļaujot mobilo sakaru operatoriem aktīvāk iesaistīties iedzīvotāju aizsardzībā pret krāpnieciskām SMS un zvaniem. Proti, izmantojot preventīvus mehānismus, kādi šobrīd ir ieviesti, piemēram, Lietuvā, mobilo sakaru operatori varētu būtiski stiprināt iedzīvotāju aizsardzību pret krāpniecības mēģinājumiem, veicot īsziņu (SMS) satura automatizētu pārbaudi un paplašinot ienākošo zvanu bloķēšanas iespējas.
Mobilo sakaru operatori Latvijā nemitīgi ziņo par telefonkrāpnieku aktivitātes pieaugumu, gan veicot zvanus, gan izplatot īsziņas. Piemēram, 2025. gada pirmajā pusgadā vien “Bite Latvija” tīklā bloķēti vairāk nekā 1,4 miljoni telefonkrāpnieku zvani, savukārt uzņēmuma drošības pakalpojums “Antivīruss Plus” šī gada jūnijā novērsis vairāk nekā 12 miljonus drošības risku.
Lai pasargātu iedzīvotājus, operatori Latvijā šobrīd drīkst bloķēt tikai jau identificētas, “melnajā sarakstā” iekļautas saites un numurus, tomēr nevar ne analizēt, ne brīdināt lietotājus par jauniem uzbrukumiem. Darbojas arī operatoru pašu ieviestie risinājumi, piemēram, 2024. gada maijā “Bite Latvija” ieviesa bezmaksas tīkla drošības risinājumu, kas automātiski bloķē aizdomīgus zvanus, kas maskēti kā Latvijas numuri.
Nodrošinot kritiski svarīgos mobilo sakaru pakalpojumus, mūsu pienākums, ir rūpēties par klientu drošību, dažādojot veidus, kā liedzam krāpniekiem tikt pie nākamajiem miljoniem eiro, jo krāpnieki “nesnauž uz veciem lauriem”, kļūstot aizvien agresīvāki un neatlaidīgāki. Vienlaikus Latvijā joprojām trūkst tiesiska pamata, lai rīkotos proaktīvi.
Uzskatu, ka ir pienācis laiks mainīt spēles noteikumus – ļaut operatoriem Latvijā izmantot plašāku instrumentu klāstu, kas jau tiek ieviests Lietuvā. Proti, Lietuvā kopš 2024. gada spēkā esošais regulējums paredz operatoriem tiesības automatizēti pārbaudīt, vai SMS satur saiti uz kādu, iespējams, kaitīgu, interneta resursu. Ja saites kaitīgums vēl nav noteikts, operatoram ir pienākums brīdināt lietotāju par iespējamiem riskiem. Šādus aizdomīgus ziņojumus operators piegādā ar brīdinājumu, kā arī automātiski pārsūta Lietuvas Nacionālajam kiberdrošības centram izvērtēšanai. Ja saite tiek atzīta par kaitīgu, tā tiek iekļauta “melnajā sarakstā”, un turpmāk SMS ar šādu saiti tiek bloķētas jau pie operatora.
Savukārt Latvijā šobrīd operatoriem nav tiesību veikt automatizētu SMS satura analīzi, līdz ar to nav iespējams laikus brīdināt lietotājus par potenciāli kaitīgām saitēm, ja tās vēl nav oficiāli klasificētas kā bīstamas. Šobrīd darbojas ugunsmūri, kas bloķē tikai jau zināmas, “melnajā sarakstā” iekļautas saites, taču tie nespēj identificēt jaunus un līdz šim nezināmus draudus.
Līdztekus tam, 2025. gada 8. aprīlī Lietuvas Republikas Sakaru regulēšanas dienests pieņēma grozījumus noteikumos par tīkla savienojumu un piekļuves sniegšanu. Jaunais regulējums, kas stāsies spēkā no 2025. gada oktobra, paredz virkni drošības pasākumu. Piemēram, operatoriem būs pienākums bloķēt zvanus no ārvalstu operatoriem, kas nelikumīgi izmanto Lietuvas numerācijas plāna numurus. Tāpat mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji varēs bloķēt zvanus no numuriem, kuru lietošanai nav izsniegta Lietuvas regulatora atļauja, kā arī bloķēt viesabonēšanas zvanus no lietotājiem, kuri fiziski neatrodas ārpus Lietuvas vai neizmanto viesabonēšanas pakalpojumus. Papildus tam, pirms zvana bloķēšanas operatoriem būs tiesības īslaicīgi aizkavēt zvanu vai atskaņot brīdinājuma ziņojumu.
Šī pieeja ļaus kaimiņvalsts operatoriem efektīvāk cīnīties pret krāpniecības gadījumiem, izmantojot preventīvus mehānismus. Ir pilnīgi skaidrs – tehnoloģijām attīstoties, ir nepieciešama ļoti precīza, juridiski skaidra regulatīva sistēma, kas dod iespēju rīkoties uzreiz, nevis gaidīt, kad uzbrukums jau noticis. Un, manuprāt, šādu risinājumu pārņemšana arī Latvijā būtiski stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību pret krāpniecības mēģinājumiem.
Jau 2023. gadā “Bite Latvija” vērsās Satiksmes ministrijā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ar aicinājumu pilnveidot regulējumu. Kā vienīgie šķēršļi tolaik tika minēta datu aizsardzības interpretācija un normatīvā neelastība. Esmu pārliecināts, ka operatori ir gatavi uzņemties lielāku lomu iedzīvotāju aizsardzībā, taču tam nepieciešams tiesiskais pamats un aktīvāka valsts iesaiste. Galu galā Latvijas valsts un sabiedrības drošība ir mūsu kopīga rīcība, kurā tehnoloģijas, regulējums un sadarbība iet roku rokā, taču, jo ilgāk kavējamies ar nepieciešamajiem lēmumiem un būtiska regulējuma ieviešanu, jo vieglāks mērķis esam gan kā indivīdi, gan valsts kopumā.
