Aptauja: 55% iedzīvotāju nav pārbaudījuši sava Wi-Fi rūtera vecumu
07/06/2023
Lai gan šobrīd norit strauja tehnoloģiskā attīstība, tostarp pāreja uz 5G paaudzes sakariem un internetu, 55% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā gada laikā nav pievērsuši uzmanību, vai mājsaimniecībā esošais Wi-Fi rūteris nav tehnoloģiski novecojis, bet 59% to dara tikai tad, ja radušās kādas problēmas ar interneta savienojumu, liecina IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” veiktās aptaujas dati.
“Bite” eksperti novērojuši, ja viedtālruņus cilvēki maina pat reizi divos gados, lai tie tehnoloģiski spētu nodrošināt jaunas iespējas, tad rūteriem iedzīvotāji uzmanību pievērš ievērojami retāk.
Kopumā aptaujas laikā katrs trešais jeb 31% aptaujāto atzina, ka pēdējā gada laikā nav pievērsuši uzmanību Wi-Fi rūtera tehniskajam stāvokli, savukārt 24% atbildēja, ka drīzāk nav. Tikmēr 14% aptaujāto atbildēja, ka regulāri pārbauda, vai rūteris ir darba kārtībā un var nodrošināt visas tam paredzētās funkcijas, 17% atbildēja – drīzāk jā. Tikmēr 13% norādīja, ka nezina vai viņiem ir grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Aptaujā arī atklājās, ka cilvēki lielākoties pievērš uzmanību rūtera tehniskajam stāvoklim tikai tad, ja radušās problēmas ar internetu - tā atzina 59% respondentu. Tikmēr 17% aptaujāto seko līdzi rūtera tehniskajam stāvoklim un kapacitātei, saprotot, ka mainoties tehnoloģijām, vecās ierīces ir ik pa laikam jāmaina. 9% aptaujāto ir pārliecināti, ka rūteri kopumā tik bieži nav jāmaina, un 4% respondentu pārbauda rūteri, mainot dzīvesvietu. 1% aptaujāto atzina, ka to dara, ja citi paziņas vai radinieki plāno rūtera maiņu. 10% respondentu nezināja atbildi uz jautājumu vai viņiem bija grūti atbildēt uz jautājumu.
“Wi-Fi rūteris ir būtiska ierīce praktiski visās mājsaimniecībās un arī daudzos birojos, nodrošinot bezvadu internetu dažādām ierīcēm – tālruņiem, planšetdatoriem, datoriem, viedtelevizoriem, pat printeriem, drošības kamerām un citām ierīcēm. Evolucionējot tehnoloģijām, pēdējos gados rūteri ir piedzīvojuši daudz jauninājumu, kas palīdz nodrošināt ātrāku un stabilāku interneta savienojumu, turklāt tajos ir iestatīti jaunāki drošības standarti, tādēļ ir vērts pārbaudīt, vai esošais rūteris nav morāli un tehniski novecojis. Patiesi, rūtera tehnoloģiskajam stāvoklim ir būtiska nozīme interneta savienojuma nodrošināšanā, un arī Bite” kā mobilā interneta nodrošinātājs pievērš lielu uzmanību WI-Fi rūtera tehnoloģiski pieejamajam 4G+ tīklam, aicinot lietotājus pārbaudīt ierīču atbilstību, jo augstākas kategorijas rūteris nodrošinās lielāku pieejamo ātrumu. Piemēram, šobrīd 4G+ tīklā ieteicams izmantot vismaz 12. kategorijas iekārtas. Turklāt, kā liecina “Bite” dati, 36% gadījumu, kad klienti vēršas pie mums ar jautājumiem par interneta savienojumu, visbiežāk atklājas, ka rūteris ir tehnoloģiski novecojis, jo neatkarīgi no tā, cik labi tas ir saglabājies, vecākas paaudzes rūteru funkcijas ir ierobežotas,” skaidro Aleksandrs Beļajevs, “Bite” tīkla plānošanas un optimizācijas nodaļas vadītājs.
Vienlaikus viņš atzīmē, ka, domājot par ātru interneta savienojumu, būtiska uzmanība jāpievērš arī iegādātajam interneta pakalpojumam, ne tikai pašam rūterim.
*Aptauju 2023.gada februārī veica “Bite”, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija". Tajā piedalījās 1008 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 – 74 gadiem.
“Bite” eksperti novērojuši, ja viedtālruņus cilvēki maina pat reizi divos gados, lai tie tehnoloģiski spētu nodrošināt jaunas iespējas, tad rūteriem iedzīvotāji uzmanību pievērš ievērojami retāk.
Kopumā aptaujas laikā katrs trešais jeb 31% aptaujāto atzina, ka pēdējā gada laikā nav pievērsuši uzmanību Wi-Fi rūtera tehniskajam stāvokli, savukārt 24% atbildēja, ka drīzāk nav. Tikmēr 14% aptaujāto atbildēja, ka regulāri pārbauda, vai rūteris ir darba kārtībā un var nodrošināt visas tam paredzētās funkcijas, 17% atbildēja – drīzāk jā. Tikmēr 13% norādīja, ka nezina vai viņiem ir grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Aptaujā arī atklājās, ka cilvēki lielākoties pievērš uzmanību rūtera tehniskajam stāvoklim tikai tad, ja radušās problēmas ar internetu - tā atzina 59% respondentu. Tikmēr 17% aptaujāto seko līdzi rūtera tehniskajam stāvoklim un kapacitātei, saprotot, ka mainoties tehnoloģijām, vecās ierīces ir ik pa laikam jāmaina. 9% aptaujāto ir pārliecināti, ka rūteri kopumā tik bieži nav jāmaina, un 4% respondentu pārbauda rūteri, mainot dzīvesvietu. 1% aptaujāto atzina, ka to dara, ja citi paziņas vai radinieki plāno rūtera maiņu. 10% respondentu nezināja atbildi uz jautājumu vai viņiem bija grūti atbildēt uz jautājumu.
“Wi-Fi rūteris ir būtiska ierīce praktiski visās mājsaimniecībās un arī daudzos birojos, nodrošinot bezvadu internetu dažādām ierīcēm – tālruņiem, planšetdatoriem, datoriem, viedtelevizoriem, pat printeriem, drošības kamerām un citām ierīcēm. Evolucionējot tehnoloģijām, pēdējos gados rūteri ir piedzīvojuši daudz jauninājumu, kas palīdz nodrošināt ātrāku un stabilāku interneta savienojumu, turklāt tajos ir iestatīti jaunāki drošības standarti, tādēļ ir vērts pārbaudīt, vai esošais rūteris nav morāli un tehniski novecojis. Patiesi, rūtera tehnoloģiskajam stāvoklim ir būtiska nozīme interneta savienojuma nodrošināšanā, un arī Bite” kā mobilā interneta nodrošinātājs pievērš lielu uzmanību WI-Fi rūtera tehnoloģiski pieejamajam 4G+ tīklam, aicinot lietotājus pārbaudīt ierīču atbilstību, jo augstākas kategorijas rūteris nodrošinās lielāku pieejamo ātrumu. Piemēram, šobrīd 4G+ tīklā ieteicams izmantot vismaz 12. kategorijas iekārtas. Turklāt, kā liecina “Bite” dati, 36% gadījumu, kad klienti vēršas pie mums ar jautājumiem par interneta savienojumu, visbiežāk atklājas, ka rūteris ir tehnoloģiski novecojis, jo neatkarīgi no tā, cik labi tas ir saglabājies, vecākas paaudzes rūteru funkcijas ir ierobežotas,” skaidro Aleksandrs Beļajevs, “Bite” tīkla plānošanas un optimizācijas nodaļas vadītājs.
Vienlaikus viņš atzīmē, ka, domājot par ātru interneta savienojumu, būtiska uzmanība jāpievērš arī iegādātajam interneta pakalpojumam, ne tikai pašam rūterim.
*Aptauju 2023.gada februārī veica “Bite”, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija". Tajā piedalījās 1008 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 – 74 gadiem.
