Aptauja: 29% iedzīvotāju trūkst zināšanu par datu aizsardzību mobilajās ierīcēs
10/11/2023
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” dati par šī gada 3. ceturksni norāda, ka kiberrapdraudējumu līmenis Latvijas kibertelpā joprojām ir augsts, arī salīdzinājumā pret šo pašu periodu pagājušajā gadā. Vienlaikus teju trešdaļai jeb 29% Latvijas iedzīvotāju joprojām trūkst zināšanu par datu aizsardzību mobilajās ierīcēs, tai skaitā telefonos un planšetēs, liecina IKT pakalpojuma sniedzēja “Bite” aptaujas* dati. Aptauja rāda, ka visbiežāk šādu zināšanu trūkst sievietēm.
Vaicājot kādu zināšanu par kiberdrošības riskiem mobilajās ierīcēs iedzīvotājiem trūkst visvairāk, teju trešā daļa jeb 29% aptaujāto norādīja, ka visvairāk trūkst zināšanu par to, kā pasargāt savus datus un failus mobilajā ierīcē, piemēram, bankas informāciju, foto un video, kā arī paroles. Vēl 18% aptaujāto norādīja, ka viņiem trūkst zināšanu par riskiem, ko rada publiska WiFi tīkla izmantošana un informācija, kā kopumā aizsargāt savu mobilās ierīces savienojumu ar internetu. Tikmēr 17% cilvēku atzina, ka viņiem trūkst zināšanu par riskiem, kas var rasties, lejupielādējot dažādas mobilās lietotnes, piemēram, spēles, iepirkšanās lietotnes u.tml., savukārt 8% respondentu uzskata, ka viņiem trūkst zināšanu par krāpniecības riskiem īsziņās, “WhatsApp” sarakstēs un zvanos. 4% noradīja, ka viņiem pietrūkst zināšanu par dažādiem citiem riskiem mobilajās ierīcēs. Ceturtā daļa jeb 25% atzina, ka viņiem netrūkst zināšanu par kiberdrošības riskiem mobilajās ierīcēs, un tā visbiežāk norādīja vīrieši.
“Lielai daļai iedzīvotāju joprojām trūkst zināšanu par to, kā pasargāt sevi un savus datus mobilajās ierīcēs. Tas nozīmē, ka viņu ierīces un dati ir faktiski viegli mērķi kibernoziedzinieku uzbrukumiem, kas ik gadu kļūst arvien rafinētāki un apdraud pat apzinīgākos ierīču lietotājus. Diemžēl, mēs aizvien pārāk daudz mācāmies no savām kļūdām, nevis domājam par to, kā tās novērst jau preventīvi. Īpaši tādēļ, ka apdraudējumu skaits kibervidē mazāks nepaliek - piemēram, “Bite’” drošības pakalpojums “Antivīruss+” katru mēnesi novērš vairāk nekā 14,5 miljonus drošības risku,” skaidro Una Ahuna - Ozola, “Bite” Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja.
Viņa papildina, ka joprojām svarīgākais priekšnosacījums, lai pasargātu mobilās ierīces no kiberriskiem, ir ne vien zināšanas un informētība, bet arī dažādas papildu aizsardzības līdzekļi, ko ikdienā var ieviest ikviens, piemēram, spēcīgu paroļu izmantošana, regulāra ierīces programmatūras atjaunināšana, piesardzība, lejupielādējot failus un apmeklējot dažādas mājas lapas, antivīrusa izmantošana ierīcē u.tml.
Kopumā cilvēki joprojām visbiežāk pakļauj ierīces riskam, neizpētot aplikācijas, kuras plāno lejupielādēt, nepievēršot uzmanību to pieprasītajām atļaujām un tādā veidā dodot piekļuvi saviem personīgajiem datiem un ierīces funkcijām. Tas pats attiecināms uz publisku WiFi tīklu izmantošanu, ko, cilvēkam neapdomīgi lietojot, kibernoziedzinieki izmanto, lai piekļūtu lietotāju datiem. Arī nezināmu saišu atvēršana, saņemot tās īsziņās vai “WhatsApp” sarakstēs, ir bieži novērotas lamatas, kas rada draudus ierīcei un datiem. Bieži vien krāpnieki atsūta linku, ko aicina instalēt ierīcē, kā arī īpašus kodus, taču jārēķinās, ka to uzinstalējot, lietotājs automātiski iedod krāpniekam attālināto piekļuvi saviem datiem. Šis ir viens no populārākajiem krāpniecības veidiem, krāpniekiem, piemēram, uzdodoties par dažādu pakalpojumu sniedzējiem.
“Lai arī ceturtā daļa iedzīvotāju uzskata, ka viņiem netrūkst zināšanu par kiberdrošības riskiem mobilajās ierīcēs, jāsaprot, ka ļoti daudzi cilvēki līdz galam neapzinās, cik attīstītas ir kibernoziedznieku metodes un cik ātri tās mainās. Publiskajā telpā arvien biežāk dzirdam par jauniem krāpniecības veidiem digitālajā vidē. Tāpēc, pat ja šķiet, ka ikdienā esat apzinīgs mobilo ierīču lietotājs, ierīces papildu aizsardzībai un regulārai zināšanu atjaunošanai ir jābūt daļai no personīgās drošības rutīnas,” stāsta U. Ahuna – Ozola.
*Aptauju veica “Bite”, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Aptauja notika 2023. gada oktobrī, piedaloties 1006 ekonomiski aktīviem Latvijas iedzīvotājiem.
Vaicājot kādu zināšanu par kiberdrošības riskiem mobilajās ierīcēs iedzīvotājiem trūkst visvairāk, teju trešā daļa jeb 29% aptaujāto norādīja, ka visvairāk trūkst zināšanu par to, kā pasargāt savus datus un failus mobilajā ierīcē, piemēram, bankas informāciju, foto un video, kā arī paroles. Vēl 18% aptaujāto norādīja, ka viņiem trūkst zināšanu par riskiem, ko rada publiska WiFi tīkla izmantošana un informācija, kā kopumā aizsargāt savu mobilās ierīces savienojumu ar internetu. Tikmēr 17% cilvēku atzina, ka viņiem trūkst zināšanu par riskiem, kas var rasties, lejupielādējot dažādas mobilās lietotnes, piemēram, spēles, iepirkšanās lietotnes u.tml., savukārt 8% respondentu uzskata, ka viņiem trūkst zināšanu par krāpniecības riskiem īsziņās, “WhatsApp” sarakstēs un zvanos. 4% noradīja, ka viņiem pietrūkst zināšanu par dažādiem citiem riskiem mobilajās ierīcēs. Ceturtā daļa jeb 25% atzina, ka viņiem netrūkst zināšanu par kiberdrošības riskiem mobilajās ierīcēs, un tā visbiežāk norādīja vīrieši.
“Lielai daļai iedzīvotāju joprojām trūkst zināšanu par to, kā pasargāt sevi un savus datus mobilajās ierīcēs. Tas nozīmē, ka viņu ierīces un dati ir faktiski viegli mērķi kibernoziedzinieku uzbrukumiem, kas ik gadu kļūst arvien rafinētāki un apdraud pat apzinīgākos ierīču lietotājus. Diemžēl, mēs aizvien pārāk daudz mācāmies no savām kļūdām, nevis domājam par to, kā tās novērst jau preventīvi. Īpaši tādēļ, ka apdraudējumu skaits kibervidē mazāks nepaliek - piemēram, “Bite’” drošības pakalpojums “Antivīruss+” katru mēnesi novērš vairāk nekā 14,5 miljonus drošības risku,” skaidro Una Ahuna - Ozola, “Bite” Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja.
Viņa papildina, ka joprojām svarīgākais priekšnosacījums, lai pasargātu mobilās ierīces no kiberriskiem, ir ne vien zināšanas un informētība, bet arī dažādas papildu aizsardzības līdzekļi, ko ikdienā var ieviest ikviens, piemēram, spēcīgu paroļu izmantošana, regulāra ierīces programmatūras atjaunināšana, piesardzība, lejupielādējot failus un apmeklējot dažādas mājas lapas, antivīrusa izmantošana ierīcē u.tml.
Kopumā cilvēki joprojām visbiežāk pakļauj ierīces riskam, neizpētot aplikācijas, kuras plāno lejupielādēt, nepievēršot uzmanību to pieprasītajām atļaujām un tādā veidā dodot piekļuvi saviem personīgajiem datiem un ierīces funkcijām. Tas pats attiecināms uz publisku WiFi tīklu izmantošanu, ko, cilvēkam neapdomīgi lietojot, kibernoziedzinieki izmanto, lai piekļūtu lietotāju datiem. Arī nezināmu saišu atvēršana, saņemot tās īsziņās vai “WhatsApp” sarakstēs, ir bieži novērotas lamatas, kas rada draudus ierīcei un datiem. Bieži vien krāpnieki atsūta linku, ko aicina instalēt ierīcē, kā arī īpašus kodus, taču jārēķinās, ka to uzinstalējot, lietotājs automātiski iedod krāpniekam attālināto piekļuvi saviem datiem. Šis ir viens no populārākajiem krāpniecības veidiem, krāpniekiem, piemēram, uzdodoties par dažādu pakalpojumu sniedzējiem.
“Lai arī ceturtā daļa iedzīvotāju uzskata, ka viņiem netrūkst zināšanu par kiberdrošības riskiem mobilajās ierīcēs, jāsaprot, ka ļoti daudzi cilvēki līdz galam neapzinās, cik attīstītas ir kibernoziedznieku metodes un cik ātri tās mainās. Publiskajā telpā arvien biežāk dzirdam par jauniem krāpniecības veidiem digitālajā vidē. Tāpēc, pat ja šķiet, ka ikdienā esat apzinīgs mobilo ierīču lietotājs, ierīces papildu aizsardzībai un regulārai zināšanu atjaunošanai ir jābūt daļai no personīgās drošības rutīnas,” stāsta U. Ahuna – Ozola.
*Aptauju veica “Bite”, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Aptauja notika 2023. gada oktobrī, piedaloties 1006 ekonomiski aktīviem Latvijas iedzīvotājiem.
