"Bite Latvija": Publisko iepirkumu jomā vērojama tiesas spriedumu ignorēšana
07/06/2023
Mobilo sakaru operators “Bite Latvija” norāda, ka šobrīd publisko iepirkumu jomā dominē ne vien absurdi vērtēšanas kritēriji, bet arī tiesas spriedumu ignorēšana. To spilgti pierāda VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) gadījums – lai arī tiesa neobjektīvu vērtēšanas kritēriju dēļ atzina IUB lēmumu par atļauju LVĢMC turpināt 2018. gadā sludināto mobilo sakaru iepirkumu par prettiesisku, tas neatturēja iestādi 2022.gadā izsludināt kārtējo mobilo sakaru iepirkumu, iekļaujot tieši tos pašus vērtēšanas kritērijus.
2018. gadā “Bite Latvija” pārsūdzēja VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” (LVĢMC) iepirkuma par mobilo sakaru nodrošināšanu nolikumā ietvertās prasības jeb vērtēšanas kritērijus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Taču IUB atļāva LVĢMC turpināt iepirkuma procedūru un vēlāk slēgt līgumu ar vienu no trīs pretendentiem. Līdzīgi kā daudzos citos publiskajos iepirkumos, arī šajā būtiska loma vērtēšanas kritērijos bija operatora bāzes staciju skaitam. Jo lielāks bāzes staciju skaits, jo vairāk punktu.
“Tas ir viens no tiem kritērijiem, ko pasūtītāji valsts sektorā izmanto, lai nodrošinātu priekšrocības noteiktam pretendentam. Pateicoties tehnoloģiskajai attīstībai, lai lieki neceltu jaunas bāzes stacijas, esošās tiek aprīkotas ar spēcīgākiem signāla raidītājiem, tā radot iespēju vienai bāzes stacijai nodrošināt pārklājumu arvien plašākā teritorijā. Jāpiemin, ka operatoram var būt vairāk bāzes staciju kādā konkrētā vietā, bet, ja pie tām būs pieslēgušās daudzas ierīces, tās būs pārslogotas un nenodrošinās augstāku sakaru kvalitāti. Nemaz nerunājot par to, ka katra operatora rīcībā esošais bāzes staciju skaits ir publiski pieejama informācija – tātad tas ir jau iepriekš zināms fakts, kam kritērijos nevar būt izšķiroša nozīme,” skaidro Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors.
Viņš papildina, ka, ņemot vērā šos apsvērumus, “Bite Latvija” vērsās tiesā, lai pārsūdzētu IUB lēmumu ļaut LVĢMC turpināt 2018. gadā izsludinātā iepirkuma par mobilo sakaru nodrošināšanu procedūru, atzīstot to par prettiesisku. Lai arī tiesas pirmais spriedums bija negatīvs, 2021. gada martā Latvijas Republikas Senāts spriedumu atcēla, un lieta atkārtoti nonāca jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
Turpina A. Mickevicius: “Nenoliedzami, bāzes stacijas ir nepieciešamas mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanai, taču tehnoloģiskā progresa dēļ to skaits jau sen vairs nav noteicošais. Taču šajā gadījumā visvairāk sarūgtina un pārsteidz tas, ka publisko iepirkumu jomā tiesas spriedumiem nav absolūti nekādas ietekmes uz pasūtītāja rīcību turpmāko iepirkumu veidošanā. Neskatoties uz Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kā arī to, ka 2022. gadā tiesvedība minētajā lietā nebija pabeigta, LVĢMC paralēli izsludināja jaunu iepirkumu, kurā tika ietverti tie paši absurdie vērtēšanas kritēriji, par kuriem notika tiesvedība. Gan 2018. gada, gan 2022. gada LVĢMC iepirkumos par mobilo sakaru nodrošināšanu uzvarēja viens un tas pats pretendents, turklāt 2022 gada iepirkumā šis operators bija vienīgais pretendents.
Šī gada 11. janvārī tiesvedība tika pabeigta un tiesa nosprieda par labu “Bite Latvija”, atzīstot IUB 2018. gada lēmumu atļaut LVĢMC turpināt iepirkuma procedūru un slēgt līgumu ar vienu no operatoriem par prettiesisku, tostarp arī secinot, ka jaunākās 4G tehnoloģijas ļauj operatoriem ar mazāku bāzes staciju skaitu sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus lielākam klientu skaitam un nodrošināt lielāku datu pārraides ātrumu, kas pilnībā noliedz bāzes staciju skaita nozīmi. Tāpat tiesa uzskatīja, ka iepirkumā pārāk izšķiroša nozīme ir piešķirta tiem vērtēšanas kritērijiem, kas ir bijuši iepriekš paredzami – t.i. informācija par katra operatora bāzes staciju skaitu ir publiski pieejama un iepriekš zināma. Minētais tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā 2023.gada 14.februārī.
Raugoties uz šo situāciju, A. Mickevicius norāda, ka ne velti Satiksmes ministrija ir izstrādājusi Publisko iepirkumu vadlīnijas mobilo un fiksēto sakaru iepirkumiem. Turklāt šī gada aprīļa sākumā arī Konkurences padome ir publiski aicinājusi pasūtītājus ne vien ievērot SM izstrādātās vadlīnijas, bet arī neiekļaut kritēriju par bāzes staciju skaitu vai to skaitu noteiktā radiofrekvenču diapazonā, jo tas viennozīmīgi nespēj nodrošināt labāko pakalpojuma kvalitāti, turklāt rada risku pasūtītājiem pārkāpt Konkurences likuma 14. panta pirmās daļas noteikumus.
2018. gadā “Bite Latvija” pārsūdzēja VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” (LVĢMC) iepirkuma par mobilo sakaru nodrošināšanu nolikumā ietvertās prasības jeb vērtēšanas kritērijus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Taču IUB atļāva LVĢMC turpināt iepirkuma procedūru un vēlāk slēgt līgumu ar vienu no trīs pretendentiem. Līdzīgi kā daudzos citos publiskajos iepirkumos, arī šajā būtiska loma vērtēšanas kritērijos bija operatora bāzes staciju skaitam. Jo lielāks bāzes staciju skaits, jo vairāk punktu.
“Tas ir viens no tiem kritērijiem, ko pasūtītāji valsts sektorā izmanto, lai nodrošinātu priekšrocības noteiktam pretendentam. Pateicoties tehnoloģiskajai attīstībai, lai lieki neceltu jaunas bāzes stacijas, esošās tiek aprīkotas ar spēcīgākiem signāla raidītājiem, tā radot iespēju vienai bāzes stacijai nodrošināt pārklājumu arvien plašākā teritorijā. Jāpiemin, ka operatoram var būt vairāk bāzes staciju kādā konkrētā vietā, bet, ja pie tām būs pieslēgušās daudzas ierīces, tās būs pārslogotas un nenodrošinās augstāku sakaru kvalitāti. Nemaz nerunājot par to, ka katra operatora rīcībā esošais bāzes staciju skaits ir publiski pieejama informācija – tātad tas ir jau iepriekš zināms fakts, kam kritērijos nevar būt izšķiroša nozīme,” skaidro Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors.
Viņš papildina, ka, ņemot vērā šos apsvērumus, “Bite Latvija” vērsās tiesā, lai pārsūdzētu IUB lēmumu ļaut LVĢMC turpināt 2018. gadā izsludinātā iepirkuma par mobilo sakaru nodrošināšanu procedūru, atzīstot to par prettiesisku. Lai arī tiesas pirmais spriedums bija negatīvs, 2021. gada martā Latvijas Republikas Senāts spriedumu atcēla, un lieta atkārtoti nonāca jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
Turpina A. Mickevicius: “Nenoliedzami, bāzes stacijas ir nepieciešamas mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanai, taču tehnoloģiskā progresa dēļ to skaits jau sen vairs nav noteicošais. Taču šajā gadījumā visvairāk sarūgtina un pārsteidz tas, ka publisko iepirkumu jomā tiesas spriedumiem nav absolūti nekādas ietekmes uz pasūtītāja rīcību turpmāko iepirkumu veidošanā. Neskatoties uz Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kā arī to, ka 2022. gadā tiesvedība minētajā lietā nebija pabeigta, LVĢMC paralēli izsludināja jaunu iepirkumu, kurā tika ietverti tie paši absurdie vērtēšanas kritēriji, par kuriem notika tiesvedība. Gan 2018. gada, gan 2022. gada LVĢMC iepirkumos par mobilo sakaru nodrošināšanu uzvarēja viens un tas pats pretendents, turklāt 2022 gada iepirkumā šis operators bija vienīgais pretendents.
Šī gada 11. janvārī tiesvedība tika pabeigta un tiesa nosprieda par labu “Bite Latvija”, atzīstot IUB 2018. gada lēmumu atļaut LVĢMC turpināt iepirkuma procedūru un slēgt līgumu ar vienu no operatoriem par prettiesisku, tostarp arī secinot, ka jaunākās 4G tehnoloģijas ļauj operatoriem ar mazāku bāzes staciju skaitu sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus lielākam klientu skaitam un nodrošināt lielāku datu pārraides ātrumu, kas pilnībā noliedz bāzes staciju skaita nozīmi. Tāpat tiesa uzskatīja, ka iepirkumā pārāk izšķiroša nozīme ir piešķirta tiem vērtēšanas kritērijiem, kas ir bijuši iepriekš paredzami – t.i. informācija par katra operatora bāzes staciju skaitu ir publiski pieejama un iepriekš zināma. Minētais tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā 2023.gada 14.februārī.
Raugoties uz šo situāciju, A. Mickevicius norāda, ka ne velti Satiksmes ministrija ir izstrādājusi Publisko iepirkumu vadlīnijas mobilo un fiksēto sakaru iepirkumiem. Turklāt šī gada aprīļa sākumā arī Konkurences padome ir publiski aicinājusi pasūtītājus ne vien ievērot SM izstrādātās vadlīnijas, bet arī neiekļaut kritēriju par bāzes staciju skaitu vai to skaitu noteiktā radiofrekvenču diapazonā, jo tas viennozīmīgi nespēj nodrošināt labāko pakalpojuma kvalitāti, turklāt rada risku pasūtītājiem pārkāpt Konkurences likuma 14. panta pirmās daļas noteikumus.
