Pētījums: tikai 15% uzņēmumu Latvijā izmanto kiberdrošības risinājumus

Lai gan šobrīd apdraudējumu kibertelpā ir vairāk nekā jebkad agrāk, tikai 15 % uzņēmumu Latvijā izmanto kiberdrošības risinājumus, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS pētījums “Uzņēmēju digitālā drošība un pārliecība Latvijā”. “Bite Latvija” IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs Māris Gaugers ir pārliecināts, ka Nacionālā kiberdrošības likuma prasības varētu rosināt uzņēmumus proaktīvāk pievērsties kiberdrošības pasākumu uzlabošanai, pat ja tās nav obligātas visiem. Tikmēr Aizsardzības ministrijas Kiberdrošības politikas departamenta eksperti norāda, ka jau šobrīd ir vērojama patiesi liela organizāciju interese un vēlme laikus sagatavoties jaunajām likuma un pakārtoto Ministru kabineta noteikumu prasībām.

Pētījums atklāj, ka biroja programmas, piemēram, “Microsoft Office” un “MS Teams”, ir visbiežāk izmantotie IKT risinājumi, kurus ikdienā lieto 88 % Latvijas uzņēmumu. Tikmēr starp citiem biežāk izmantotajiem IKT risinājumiem ir antivīrusa programmas (72 %), datu glabāšana mākonī (50 %), hostinga pakalpojumi (44 %), video novērošana (38 %), IT administratori ārpakalpojumā (22 %) un datu centra pakalpojumi (17 %). Salīdzinoši retāk tiek izmantoti tādi risinājumi kā kiberdrošības sistēmas (15 %),  IP telefonija (11 %), automatizētā SMS izsūtīšana (9 %), MDM jeb ierīču pārvaldības risinājumi (6 %) un zvanu centra risinājumi (4 %).

“Ir skaidrs, ka biroja programmas ir visplašāk izmantotie rīki uzņēmumos, ļaujot veikt ikdienas darbus efektīvā veidā. Tomēr ir satraucoši, ka tikai 15 % uzņēmumu izmanto kiberdrošības risinājumus, kas ir kritiski svarīgi, ņemot vērā arvien pieaugošos apdraudējumus digitālajā vidē. Joprojām redzam, ka uzņēmumi visbiežāk sāk investēt kiberdrošībā tikai tad, kad jau ir piedzīvojuši kādu incidentu un guvuši mācību, un tādu piemēru ir daudz. Taču jāņem vērā, ka mūsdienās jebkurš uzņēmums, neatkarīgi no tā lieluma, var kļūt par kiberuzbrukuma mērķi,” norāda Māris Gaugers, “Bite Latvija” IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs.

Viņš papildina, ka EMEA reģionā (Eiropa, Vidējie Austrumi un Āfrika) notiek 54,7 % no pasaules kiberdrošības apdraudējumiem, ar aptuveni 2,8 miljardiem incidentu mēnesī. Ja agrāk par kiberdrošību bija jāsatraucas galvenokārt lielajiem uzņēmumiem, tagad tas attiecas uz visiem - uzbrukums var notikt gan uzņēmumam ar trim, gan ar 1000 darbiniekiem.

Arī Aizsardzības ministrijas Kiberdrošības politikas departaments norāda, ka, lai gan Latvija kopumā ir saglabājusi augstu kibernoturības līmeni, kiberdrošības jomā attīstība ir nepārtraukts process, kas prasa jaunu pasākumu ieviešanu un aktīvu iesaisti. Savukārt ieviestais Nacionālās kiberdrošības likums nosaka skaidru ietvaru pasākumiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

“Aizsardzības ministrija apzinās, ka jaunais likums daļai organizāciju ievieš jaunas prasības, kas var radīt dažādus izaicinājumus. To apzinoties, rīkojam informatīvos seminārus, lai informētu un atbalstītu jauno prasību īstenošanā gan publiskā, gan privātā sektora organizācijas. Esam gandarīti, ka līdz šim esam saņēmuši patiesi lielu interesi un vēlmi laikus sagatavoties jaunajām likuma un pakārtoto Ministru kabineta noteikumu prasībām,” norāda Aizsardzības ministrijas Kiberdrošības politikas departamentā. 

M. Gaugers uzskata, ka nacionālā kiberdrošības likuma prasības var kļūt par būtisku katalizatoru uzņēmumu apņēmībai uzlabot kiberdrošības pasākumus, tomēr piebilst, ka ne visiem uzņēmumu vadītājiem ir iespēja tam veltīt laiku, ja galvenā uzmanība jāvelta biznesam. Tamdēļ Latvijas uzņēmumi novērtē  Bites piedāvātos IKT un kiberdrošības risinājumus, kā arī spēju nodrošināt to ieviešanu, uzraudzību un arī uzturēšanu.

Viņš norāda, ka, lai gan Latvijas uzņēmumi ir īpaši satraukti par pakalpojumu atteices uzbrukumiem, piemēram, DDoS, galvenie kiberriski bieži vien ir saistīti ar tādiem uzbrukumiem kā pikšķerēšana, ļaunprātīga programmatūra un koda ieviešana. Šādās situācijās īpaši svarīga loma ir uzņēmumu darbinieku digitālajai pratībai un cilvēkfaktoram – pat neliela cilvēciska kļūda vai ļaunprātīgs e-pasts var izraisīt nopietnu drošības apdraudējumu. Tādēļ uzņēmumiem ir jāveido stipra kiberdrošības kultūra, kas ietver ne tikai tehniskos risinājumus, bet arī darbinieku regulāras apmācības, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret potenciāliem draudiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka lielāki uzņēmumi ar ārzemju kapitālu izmanto IKT risinājumus vairāk. Kā stāsta M. Gaugers, tas, visticamāk, liecina, ka šo uzņēmumu vadībā “digitālas domāšanas” principus nostiprinājušas starptautiskās saiknes. “Uzņēmuma lielums būtiski ietekmē IKT risinājumu izvēli. Lielākie uzņēmumi, saskaroties ar lielākiem datu apjomiem, investē datu centru pakalpojumos un mākoņdatošanas risinājumos. Kā liecina dati, šajā jomā situācija būtiski nemainās, un pieprasījums saglabājas augsts. Savukārt vidēju un mazu uzņēmumu izpratne par IKT risinājumiem un to potenciālu pieaug pakāpeniski, tāpēc šīs pārmaiņas noris lēnāk un ir cieši saistītas ar uzņēmuma vajadzībām un izaugsmi. Uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu kiberdrošības risinājumos iegulda aktīvāk, un tas varētu liecināt, ka Latvijas tirgū biznesam vēl ir jāattīsta “digitāla domāšana”, kas šodien ir izšķiroša drošībai, uzņēmējdarbības nepārtrauktībai un konkurētspējai gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos,” analizējot pētījuma datus, secina M. Gaugers.

Pētījumu veica “Bite Latvija”, sadarbojoties ar pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2024. gada jūnijā un jūlijā, tajā piedaloties 750 aktīvo uzņēmumu vadītājiem.