Hermanis Eriņš: Telefonkrāpniecības ierobežošanai jādod centralizēts spēks

Telefonkrāpniecība attīstās industriālā tempā, taču Latvijā izmantotie aizsardzības mehānismi joprojām darbojas fragmentāri un bez centralizēta spēka. Tāpat krāpniekiem aizvien ir brīvi pieejama infrastruktūra zvanu veikšanai un īsziņu sūtīšanai. Lai gan ir uzsākts darbs pie krāpniecības mazināšanas, mums ir steidzami jārada sistēma, kas ļauj būt soli priekšā krāpniekiem – izstrādājot skaidru regulējumu Latvijas valsts un Eiropas Savienības līmenī “atraisot rokas” mobilo sakaru operatoru cīņai pret telefonkrāpniecību.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” tīklā 2025. gadā bezmaksas tīkla drošības risinājums bloķējis 2,4 miljonus krāpniecisku zvanu, savukārt digitālajā vidē drošības risinājums “Antivīruss Plus” novērsis vairāk nekā 213 miljonus kiberapdraudējumu. Tas skaidri parāda – krāpniecība Latvijā attīstās industriālā tempā un kļūst arvien tehnoloģiski sarežģītāka, mērķtiecīgās kampaņās bieži apvienojot telefonkrāpniecības un kiberkrāpniecības risinājumus.

Latvijā ir uzsāktais darbs ar krāpniecisko zvanu bloķēšanu un priekšapmaksas SIM karšu reģistrāciju, iezīmējot būtisku pagrieziena punktu krāpniecības ierobežošanā, taču ar to nepietiek. Krāpniecība attīstās straujāk nekā regulējums, un bez mērķtiecīga turpinājuma šie soļi nespēs būtiski samazināt krāpniecības riskus un apjomus. Līdz šim ir notikušas vairākas tikšanās starp valsts iestādēm un nozari. Diskusijās ir pausti konkrēti priekšlikumi, un nozares pārstāvji tajās ir aktīvi piedalījušies, daloties ar saviem viedokļiem. Telekomunikāciju nozares pārstāvji ir izzinājuši problemātiku un skaidri definējuši turpmākos soļus. To īstenošanai nepieciešama aktīva valsts institūciju iesaiste – veicot izmaiņas likumdošanā, kā arī pilnvarojot un nodrošinot uzraudzības funkciju efektīvu īstenošanu likuma ievērošanā.

Bez skaidra regulējuma krāpniekiem ir brīvi pieejama infrastruktūra masveida uzbrukumiem

Viens no būtiskākajiem riska avotiem telefonkrāpniecībā ir “SIM box” izmantošana – tā ir ierīce, kurā ievietojot piecas un vairāk SIM kartes, krāpnieki var vienlaikus vai pārmaiņus automatizēti veikt zvanus un izsūtīt īsziņas. Citiem vārdiem – šāda ierīce krāpnieku nagos ir “robotizēts ierocis”, kas ļauj masveidā krāpt, zagt un apdraudēt sabiedrību. Tāpēc Latvijā ir jārada mehānisms, kas kontrolētu pieeju šādām tehnoloģijām.

Lai ierobežotu krāpniecību, Elektronisko sakaru likumā ir skaidri jādefinē, kas ir “SIM box” un jānosaka, ka šīs tehnoloģijas iegāde, glabāšana, lietošana un aprite ir atļauta tikai elektronisko sakaru komersantiem ar kompetentās iestādes atļauju. Tāpat likumā jānostiprina aizliegums šādu iekārtu izmantošanai bez autorizācijas. Diemžēl, bez šāda regulējuma krāpniekiem joprojām būs pieejama infrastruktūra masveida uzbrukumiem.

Jāuzsver, ka līdzīga situācija ir arī priekšapmaksas pakalpojumu jomā, kur nepieciešams precizēt regulējumu, nostiprinot pienākumu nodrošināt priekšapmaksas karšu lietotāju identifikācijas datu pārbaudi un saglabāšanu. Jāveicina arī bezskaidras naudas norēķini par šiem pakalpojumiem, kas nodrošina priekšapmaksas karšu izsekojamību.

Neļaujot analizēt krāpniecisku SMS saturu, mobilo sakaru operatoriem ir aizsietas acis

Mēs nevarēsim efektīvi ierobežot telefonkrāpniecību, ja mobilo sakaru operatoriem atsevišķos aspektos ir burtiski aizsietas acis. Proti, šobrīd Latvijā operatori drīkst bloķēt tikai jau identificētas, “melnajos sarakstos” iekļautas saites, taču nevar analizēt īsziņu ziņojumu saturu vai savlaicīgi brīdināt lietotājus par jauniem apdraudējumiem. Tas būtiski ierobežo iespēju rīkoties preventīvi.

Ņemot vērā, ka Latvijā ir panākts atbalsts datu apstrādei krāpniecības novēršanas nolūkos, nākamajam solim ir jāatbalsta mobilo sakaru operatoru iespējas rīkoties. Tāpēc regulējumā ir jānosaka tiesības elektronisko sakaru komersantiem automatizēti analizēt SMS saturu, identificēt potenciāli kaitīgas saites vai maldinošu saturu, informēt galalietotāju par risku un nepieciešamības gadījumā bloķēt ziņojumu vai saiti, kā arī nodot informāciju kiberincidentu novēršanas institūcijai CERT.LV.

Tāpat krāpniecisku SMS gadījumā ir jāanalizē sūtītāja jeb alfanumeriskais identifikators, ziņojuma saturs un tajā ietvertās saites. Tas nozīmē, ka nepieciešama centralizēta pieeja, tostarp vienots alfanumerisko identifikatoru reģistrs, kura uzturēšanu būtu lietderīgi nodot CERT.LV un kura izmantošana būtu obligāta visiem elektronisko sakaru komersantiem.

Krāpniecības ierobežošanai jārada stratēģiska un koordinēta pieeja

Krāpniecības ierobežošanā viens nav cīnītājs, tāpēc ir nepieciešama nepārtraukta datu apmaiņa starp telekomunikāciju nozari, finanšu sektoru un valsts institūcijām, kā arī pašu operatoru savstarpēja sadarbība, lai operatīvi identificētu krāpnieciskus zvanus un ziņojumus. Vienlaikus jāuzsver, ka nozare jau ir sniegusi konkrētus risinājumus, taču tās iesaiste lēmumu pieņemšanā līdz šim ir bijusi ierobežota.

Tomēr svarīgākais – krāpniecības ierobežošana nevar būt atsevišķu iniciatīvu kopums. Nepieciešams valsts mēroga stratēģisks plāns vismaz trīs gadu periodam, iesaistot Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju, kā arī nosakot vienu atbildīgo institūciju procesa koordinēšanai un uzraudzīšanai.

Bez skaidras stratēģijas, konsekventas rīcības un pilnvērtīgas nozares iesaistes krāpniecības apkarošana arī turpmāk notiks fragmentēti, kamēr krāpnieku metodes un rocība turpinās attīstīties kā koordinēta un tehnoloģiski progresīva sistēma ar viesuļvētras spēku. Savukārt efektīvai krāpniecisko risku kontroles īstenošanai ir nepieciešami kompleksi, daudzslāņaini risinājumi, kas risina cēloņus, nevis sekas, un kuru ieviešanā tiek ņemta vērā nozares praktiskā pieredze un jau izstrādātie priekšlikumi.