Valsts sper izšķirošu soli gaisvadu sakārtošanā: jaunais regulējums atrisina līdzšinējos šķēršļus un atver iespējas attīstībai
Šodien, 31. martā, Ministru kabineta pieņemtie grozījumi elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumos būtiski maina līdzšinējo pieeju elektronisko sakaru gaisvadu infrastruktūras uzturēšanā, pārbūvē un demontāžā. Tie elektronisko sakaru lietotājiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem – nozīmē stabilākus, drošākus un pieejamākus interneta pakalpojumus, jo komersanti beidzot varēs kvalitatīvi uzturēt un atjaunot savus tīklus. Vienlaikus jaunais regulējums novērš nepamatota pakalpojumu sadārdzinājuma risku, nodrošinot, ka sakārtota infrastruktūra tiek panākta bez papildu izmaksām gala patērētājiem.
Ar grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 501 "Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi" valstiskā līmenī beidzot ir rasts risinājums gadiem ilgi pastāvējušai problēmai, kas ietekmējusi gan elektronisko sakaru komersantu spēju uzturēt tīklus, gan būvniecības procesus Rīgā, gan pilsētvides attīstību kopumā. “Bite Latvija” šo lēmumu vērtē kā nozīmīgu un ilgi gaidītu soli, kas nodrošina skaidru un praktiski īstenojamu regulējumu un paver reālu ceļu Rīgas un citu pilsētu infrastruktūras uzlabošanai.
Regulējums beidzot sniedz risinājumu diviem kritiskiem jautājumiem
Grozījumi ir būtiski tādēļ, ka tie sniedz risinājumu divām praktiskām problēmām, kas ilgstoši kavēja jebkādu progresu. No vienas puses, tie pieļauj tiesiski izbūvētas gaisvadu infrastruktūras atjaunošanu un pārbūvi gaisvadu formā, nepalielinot tās apjomu un ļaujot apvienot vairākas esošas līnijas vienā. Līdz šim tas nebija iespējams, jo spēkā esošie pašvaldības noteikumi faktiski noteica tikai vienu pieejamo risinājumu – pārvietot gaisvadus pazemē, lai gan praksē tas daudzviet nav tehniski izdarāms vai ir nesamērīgi dārgs process. No otras puses, grozījumi ievieš daudz vienkāršāku, izmaksu ziņā ievērojami lētāku un administratīvi mazāk sarežģītu kārtību neaktīvu gaisvadu demontāžai.
Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, norāda, ka līdz šim spēkā esošie noteikumi veidoja paradoksālu situāciju, kur tiesiski izbūvēti gaisvadi netika atjaunoti, jo to tehniskā pārbūve bija ierobežota, bet vienlaikus netika efektīvi demontēti neaktīvie gaisvadi, jo prasības to nojaukšanai faktiski padarīja procesu ekonomiski un organizatoriski neizpildāmu. “Jaunais regulējums nodrošina līdzsvaru starp pilsētvides estētiku, elektronisko sakaru tīklu un citu komunikāciju drošību, digitalizācijas attīstību, konkurences saglabāšanu un komersantu spēju nodrošināt nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu lietotājiem,” papildina D. Ņikitins.
Vēsturiskās problēmas Rīgā: skaistas idejas uz papīra un realitāte, kas iestrēga gadiem
Rīgā teju 20 gadu garumā bija spēkā noteikumi, kas paredzēja pie pārbūves gaisvadu pārvietošanu pazemē, un aizliedzot to saglabāšanu gaisvadu formā. Lai gan sākotnējais mērķis bija saprotams – uzlabot pilsētvides vizuālo tēlu un kārtību, praksē tas radīja tieši pretēju efektu. Daudzviet pazemē bija tehniski neiespējami izbūvēt jaunus tīklus, jo vietas trūkuma, blīvā inženiertīklu izvietojuma vai nepieciešamības veikt būtiskus darbus citai personai piederošā infrastruktūrā dēļ. Rezultātā komersanti nedrīkstēja atjaunot novecojušus gaisvadus, kuri savā laikā bija izbūvēti likumīgi un pilnībā atbilstoši normatīvajiem aktiem. Paralēli tam neaktīvo kabeļu demontāža praktiski nebija iespējama, jo administratīvais slogs un projektēšanas izmaksas pārsniedza paša demontējamā kabeļa vērtību. Rīgas jumti un pagalmi tādēļ pakāpeniski pārvērtās gaisvadu mudžekļos, kuros vienā vietā nereti bija izvietoti daudzu komersantu vēsturiski neatjaunoti un pat neaktīvie tīkli.
Konkurences padome iepriekš brīdināja, ka šāda situācija ilgtermiņā apdraud konkurenci starp komersantiem, jo jaunu pakalpojumu izvēršana kļūst tehniski sarežģīta vai pat neiespējama. Tāpat pastāvēja risks, ka tirgū paliek tikai tie komersanti, kuru rīcībā ir pazemes kanalizācijas infrastruktūra, un šāds tirgus modelis ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt gan pakalpojumu cenas, gan lietotāju izvēles iespējas, gan uzņēmējdarbības vidi kopumā.
Pazemes kanalizācija nav universāls risinājums: realitāte ir daudz sarežģītāka
Lai gan publiskajā telpā nereti izskanēja apgalvojumi, ka visu gaisvadu pārvietošana pazemē ir vienīgais modernās pilsētvides risinājums, grozījumu anotācijā skaidri uzsvērts, ka praksē tas nav iespējams. Pat vietās, kur ir pieejama citai personai piederoša kabeļu kanalizācija, tā bieži vien nav izbūvēta līdz konkrētai ēkai, kurā lietotājam jānodrošina pakalpojums. Tas nozīmē, ka komersantam būtu jāiegulda lieli līdzekļi citai personai piederoša tīkla paplašināšanā, nereti bez iespējas gūt pretī saprātīgu un samērīgu atdevi. Turklāt šādi darbi bieži rada juridiskas neskaidrības par ieguldījumu tiesisko režīmu. Vienlaikus šādiem darbiem var būt arī būtiski tehniski šķēršļi, jo pilsētvidē pazemes inženiertīkli atrodas ļoti cieši blakus, un jauna atzara izbūve bieži vien ir fiziski neiespējama. Tas vēl vairāk apstiprina, ka līdzšinējais regulējums nebija praktiski izpildāms, un tādēļ jaunie grozījumi ir būtiski, lai gan komersanti, gan pašvaldības varētu reāli uzlabot pilsētvides infrastruktūru.
“Bite Latvija”: grozījumi ļauj beidzot īstenot risinājumus, kas pierādīti praksē
2025. gada rudenī “Bite Latvija” kopā ar pieciem citiem komersantiem Rīgā īstenoja pilotprojektu gaisvadu konsolidēšanā Pļavnieku apkaimē. Projekta noslēgumā tika apvienoti vairāk nekā 40 kabeļu, pierādot, ka gaisvadu sakārtošana nav teorētisks stāsts, bet praktiski īstenojams un tehniski drošs risinājums. Konsolidācijas rezultātā pilsētvidē redzami uzlabojumi, infrastruktūras slodze samazināta un izmaksas ir četras reizes zemākas nekā pilnīga pārbūve pazemē.
“Šis pilotprojekts ir skaidrs apliecinājums tam, cik būtisks bija regulējuma pilnveidojums. Gaisvadu konsolidācija ļauj apvienot modernu pilsētvides skatījumu ar saprātīgu pieeju infrastruktūras izmaksām un nozares konkurenci. Šie grozījumi paver iespēju šādu pieeju ieviest plašāk, ne tikai atsevišķos pilotprojektos,” norāda Dmitrijs Ņikitins. Tāpat D. Ņikitins uzsver, ka šis ir risinājums, kurā iegūst visi: pilsēta iegūst vizuāli sakoptāku vidi, lietotāji saglabā pieejamu un kvalitatīvu internetu, komersanti spēj uzturēt tīklus konkurences apstākļos, bet valsts nodrošina vienotus, saprotamus un praktiski īstenojamus noteikumus.
Valsts līmeņa lēmums noslēdz gadiem ieilgušu problēmu un paver ceļu attīstībai
Ilgstoši pastāvējušos ierobežojumus pašvaldības līmenī nebija iespējams atrisināt, jo tie skāra gan pilsētvides regulējumu, gan konkurences politikas aspektus, gan būvniecības procesu regulējumu, gan telekomunikāciju tirgus attīstību. Tādēļ risinājums tika rasts valsts līmenī, un Ministru kabineta šodien pieņemtie grozījumi nodrošina nepieciešamo skaidrību, kas komersantiem ļaus efektīvi uzturēt infrastruktūru, pašvaldībām – plānot pilsētvides attīstību, savukārt lietotājiem – saņemt kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus.
