“Latvijas Pasts” mobilo sakaru iepirkumā izvēlas trīs reizes dārgāku piedāvājumu
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” norāda uz būtiskām negodprātīgas rīcības pazīmēm VAS “Latvijas Pasts” mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā, kurā pēc vērtēšanas kritēriju maiņas tika izvēlēts būtiski dārgāks piedāvājums. Gada laikā process no tirgus izpētes divas reizes tika virzīts uz iepirkumu ar atšķirīgiem nosacījumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas galu galā noveda pie konkurences faktiskas izslēgšanas un aptuveni trīs reizes dārgāka piedāvājuma izvēles.
“Bite Latvija” ieskatā šādi apstākļi rada pamatotas šaubas par konkurences pilnvērtīgu nodrošināšanu, iepirkuma caurskatāmību un valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu, tādēļ uzņēmums ir vērsies Satiksmes ministrijā, aicinot izvērtēt konkrētā iepirkuma atbilstību labas pārvaldības principiem un valsts līdzekļu efektīvas izmantošanas prasībām.
Kritēriju maiņa un konkurences izslēgšana
Iepirkuma process sākās pagājušā gada jūnijā ar VAS “Latvijas Pasts” organizēta cenu aptauja, lai gūtu priekšstatu par tirgus piedāvājumiem. Pēc tam tika uzsākts iepirkums, kura laikā pasūtītājs ieguva pilnu informāciju no visiem pretendentiem, vienlaikus nenorādot iepirkumam atvēlēto budžetu, kas publiskajos iepirkumos parasti tiek definēts. Pirmajā iepirkumā “Bite Latvija” iesniedza piedāvājumu ar cenu 9,50 EUR bez PVN, taču iepirkums tika pārtraukts, pamatojot lēmumu ar to, ka piedāvātā cena neatbilst pasūtītāja budžeta iespējām.
Savukārt, otrajā iepirkumā “Latvijas Pasts” būtiski mainīja vērtēšanas pieeju un kritēriju nozīmīgumu – ja pirmajā iepirkumā finanšu piedāvājumam bija piešķirti 67 punkti un mobilo sakaru pakalpojumu pieejamības jeb kvalitātes rādītājiem – 46 punkti, tad otrajā iepirkumā finanšu piedāvājuma īpatsvars tika samazināts līdz 39 punktiem, kvalitatīvo rādītāju nozīmi palielinot līdz 120 punktiem. Šādas izmaiņas vērtēšanas kritērijos radīja situāciju, kurā konkurence tika būtiski sašaurināta, paliekot vienam pretendentam.
Rezultāts – viens pretendents un trīs reizes dārgāks piedāvājums
Šādas būtiskas izmaiņas kritēriju sadalījumā radīja situāciju, kurā konkurence tika mākslīgi sašaurināta. Gala rezultātā iepirkumā palika tikai viens pretendents, un līguma slēgšanas tiesības ieguva daļēji valstij piederošais pakalpojumu sniedzējs ar cenu 28,08 EUR bez PVN – aptuveni trīs reizes augstāku, nekā sākotnēji piedāvātais tirgus piedāvājums.
“Ja Latvijas Pasts pirmajā iepirkumā 9,50 eiro cenu atzina par neatbilstošu budžeta iespējām, bet pēc iepirkuma kritēriju maiņas otrajā iepirkumā izvēlas piedāvājumu par vairāk nekā 28 eiro, rodas loģisks jautājums – vai iepirkuma procesā cena vispār bija izšķirošais faktors. Šāda pieeja nav ne caurskatāma, ne saimnieciski atbildīga, un tā rada nopietnas šaubas par iepirkuma godprātību un publisko līdzekļu efektīvu izlietojumu,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugs Rakauskas.
Nebūtiski tehniskie rādītāji kā izšķirošais faktors
Būtiski uzsvērt, ka kritēriju maiņa nebija vērsta uz pakalpojuma kvalitāti tādā izpratnē, kāda ir svarīga ikdienas sakaru lietotājam. Tika izvirzītas nebūtiskas un ļoti šauras tehniskās prasības, piemēram, savienojuma izveides laiks, kura atšķirības mērāmas milisekundēs un praksē nav jūtamas. Šādi rādītāji neuzlabo ne sakaru lietošanas pieredzi, ne arī ir izšķiroši pakalpojuma kvalitātei, taču šādu nebūtisku prasību izcelšana ļauj mākslīgi diferencēt piedāvājumus un attaisnot būtiski augstāku cenu. Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas teikto, visi tirgus dalībnieki spēj nodrošināt augstas kvalitātes mobilos sakarus atbilstoši nozares standartiem.
Iepirkuma gala ziņojums oficiāli apstiprina, ka visām nolikuma prasībām atbilstošu piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents. Tas ir tiešs rezultāts tam, ka iepirkuma gaitā tika izvirzītas ļoti specifiskas un individuāli definētas prasības, kas būtiski ierobežoja potenciālo iepirkuma dalībnieku loku. Līdz ar to piedāvājumu salīdzināšana faktiski nebija iespējama, un iepirkuma iznākums tika noteikts bez reālas konkurences.
Ja Publisko iepirkumu likuma grozījumu rezultātā būtiski palielināsies zemsliekšņa iepirkumu apjoms, taču netiks nodrošināta pietiekama caurskatāmība un reāla konkurence, pieaugs risks favorītismam un neefektīvai publisko līdzekļu izlietošanai. Tādēļ jo īpaši svarīgi ir izmantot praktiskus risinājumus, tostarp Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogus un publiski pieejamu informāciju par aktuālajiem iepirkumiem. Tas vienlaikus veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi iepirkumiem, lielāku caurskatāmību un saimnieciski pamatotāku budžeta līdzekļu izlietojumu.
Signāls ārvalstu investoriem un risks publisko iepirkumu sistēmai
“Ja iepirkuma prasības tiek izveidotas tā, ka gala rezultātā paliek tikai viens pretendents, tas vairs nav konkurētspējīgs iepirkums. Tā nav sacensība par labāko piedāvājumu, bet procedūra ar iepriekš paredzamu iznākumu. Šāda prakse sūta ļoti sliktu signālu ne tikai vietējiem uzņēmumiem, bet arī ārvalstu investoriem par to, cik prognozējama un atvērta konkurencei ir vide Latvijā,” norāda M. Rakauskas.
“Bite Latvija” vērš uzmanību, ka iepirkumā izmantotie kritēriji neatbilst arī Satiksmes ministrijas izstrādātajām vadlīnijām, kuras ministrija rekomendē izmantot publiskajos iepirkumos elektronisko sakaru nozarē. Vadlīnijās skaidri norādīts, ka tādi rādītāji kā, piemēram, aktīvo bāzes staciju skaits nav izmantojami kā noteicošie kritēriji, jo tie nesniedz objektīvu priekšstatu par pakalpojuma kvalitāti un var kropļot konkurenci.
Ņemot vērā, ka VAS “Latvijas Pasts” ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša valsts kapitālsabiedrība un iepirkums veikts zemsliekšņa procedūras ietvaros, Bite Latvija” ir vērsusies Satiksmes ministrijā, aicinot izvērtēt iepirkuma atbilstību labas pārvaldības principiem un valsts līdzekļu efektīvai izmantošanai.
“Bite Latvija” uzskata, ka uzticēšanos publisko iepirkumu sistēmai iespējams saglabāt tikai tad, ja tajā tiek nodrošināta reāla konkurence, caurskatāmība un objektīvi salīdzināmi nosacījumi visiem tirgus dalībniekiem.
