Katrs piektais atpūtnieks mainītu galamērķi, ja tajā nebūtu interneta
Līgo vakaru un Jāņu dienu daudzi svinētāji pavadīs “pie dabas krūts”, piemēram, lauku mājās, pie jūras vai kempingā. Atpūšoties nomaļās vietās, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk izmanto internetu, lai “sērfotu” ziņu portālos un saplānotu maršrutu tālākajiem brīvdienu piedzīvojumiem, liecina mobilo sakaru operatora BITE aptaujas dati*. Turklāt katrs piektais atzīst, ka mainītu savus atpūtas plānus, ja uzzinātu, ka vietā, uz kurieni plānots doties, nav interneta.
Dodoties atpūtā uz attālākiem Latvijas nostūriem, interneta pieejamībai ir būtiska nozīme gan praktiskiem, gan izklaides mērķiem. Lai arī sabiedrībā bieži vien valda uzskats, ka internets ir gados jaunāku cilvēku nepieciešamība, tā pieejamība ir vienlīdz svarīga visu paaudžu iedzīvotājiem. Aptaujas dati atklāj - savu ceļojuma galamērķi, konstatējot, ka tajā nav interneta, mainītu kā 20% jauniešu vecumā no 18-29 gadiem, tā arī 20% senioru vecumā no 60-74 gadiem.
Līdzās “sērfošanai” ziņu portālos un maršruta plānošanai tālākajiem brīvdienu piedzīvojumiem, kā trešo biežāko interneta izmantošanas veidu, atpūšoties nomaļākās vietās, aptaujātie norāda mūzikas straumēšanu ballītē vai piknikā, kā arī foto un video ievietošanu sociālo tīklu kontos, tā daloties ar saviem brīvdienu piedzīvojumiem. Starp biežāk minētajiem interneta izmantošanas mērķiem ir arī iecienītāko seriālu jaunāko sēriju skatīšanās. Tāpat tas tiek izmantots, lai noskaidrotu, vai mežā atrastās sēnes un ogas ir ēdamas.
Interneta izmantošanas atšķirības novērojamas arī dažādos vecumposmos. Proti, puse respondentu vecumā no 19-29 gadiem, atzinuši, ka, esot brīvdienu galamērķī, internetu visbiežāk izmanto, lai ievietotu sociālajos tīklos foto un video no spilgtākajiem atpūtas brīžiem, kā arī lai atrastu ceļu uz nākamo apskates objektu. Turpretim aptaujas dalībnieki vecumā no 30 gadiem internetu atpūtas galamērķos vairāk izmanto, lai uzzinātu jaunumus ziņu portālos.
“Agrāk cilvēki pakārtoja savu ikdienu tehnoloģijām, jo, piemēram, vakara ziņas vai iecienītāko filmu kādreiz varēja noskatīties tikai noteiktos laikos TV. Turpretim šodien tehnoloģiskie risinājumi pielāgojas cilvēkam un viņa vajadzībām – internets ir pieejams 24/7 un teju jebkurā vietā, mobilo telefonu, līdzīgi kā kabatas izmēra rūteri iespējams paņemt līdzi pat uz vistālāko Latvijas nostūri. Ik gadu BITE aptuveni 10% no apgrozījuma investē tīkla infrastruktūras attīstībā – pārklājuma paplašināšanā, jaudas uzlabošanā un kapacitātes palielināšanā. Tādējādi mūsu modernais 4G internets ir pieejams jau 99% Latvijas iedzīvotāju,” tā BITES mārketinga vadītāja Diāna Šmite.
Savukārt Latvijas reģionos latgalieši ievērojami biežāk nekā Zemgales, Vidzemes vai Kurzemes iedzīvotāji mainītu savus atpūtas plānus, uzzinot, ka izvēlētajā brīvdienu galamērķī nav interneta. Turklāt Latgales iedzīvotāji biežāk izmanto internetu “sērfošanai” ziņu portālos, kā arī lai skatītos iecienītākos seriālus un saplānotu turpmāko atpūtas brauciena maršrutu, kamēr zemgalieši biežāk to izmanto mūzikas straumēšanai. Tāpat zemgalieši retāk nekā citu reģionu iedzīvotāji izmanto internetu, lai dalītos ar saviem brīvdienu piedzīvojumiem sociālajos tīklos.
D. Šmite piebilst, ka mūsdienās tehnoloģijas papildina atpūtu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, ieņemot būtisku lomu arī tradīcijām bagātos notikumos. Piemēram, lai nodrošinātu atmosfēru un muzikālo pavadījumu Vasaras saulgriežu svinēšanas laikā pie dabas, vairs nav nepieciešams radio vai mūzikas atskaņotājs - to var paveikt, straumējot mūziku internetā. Arī iecienīto svētku filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” Līgo vakarā var noskatīties, izmantojot mobilās ierīces un atrodoties jebkurā vietā Latvijā, tostarp laivā uz ezera vai meža biezoknī.
*Interneta aptauju veica BITE sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Aptauja norisinājās 2019. gada maijā, tajā piedalījās 1008 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.